Alūksnei jāizcīna nauda ceļiem
Maza pašvaldība, kurā ir pārāk daudz pie varas tikt gribošu politisko spēku, bet tie konkurentu darbībā nespēj atrast neko pārmetuma vērtu. Tā pēc sarunām ar dažiem novada pašvaldības deputātu kandidātiem īsumā var raksturot Alūksnes novadu, kura 1764 kvadrātkilometros nedzīvo pat 20 000 cilvēku.
Raksturīgi mazajām teritorijām, kurās nav lielo tranzītceļu, Alūksnes novada lielākā problēma ir ceļi. Ar auto tuvojoties novada centram, paši par to pārliecināmies, kad uz kravas mašīnu izdangātā asfalta, ar galvām ietriecoties auto griestos, pārbraucam kārtējo grūti pamanāmo tramplīnu.
Arī pašā pilsētā ielas ir tādas, it kā pa tām nule kā steigšus būtu atkāpusies vismaz tanku divīzija. Novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Fomins vēlāk gan mierina, ka pilsētas ielu sliktais stāvoklis skaidrojams ar to, ka pērn ir uzsākts to remonts, bet būvnieki gaida, kad darbu atsākšanu atļaus laika apstākļi. Šobrīd pilsētā tiek realizēti vairāki finansiāli ietilpīgi projekti, neskaitot ielu remontu, tiek uzlabota arī centrālapkures sistēma.
Naudu dala netaisnīgi
Lai veiktu ceļu sistemātisku apkopi, pašvaldībai nepietiek un nekad nav pieticis naudas. A. Fomins, kas novada pašvaldībās ar pārtraukumiem strādājis jau kopš 1997. gada un pašreizējā sasaukumā ir ievēlēts no nu jau bankrotējušās un likvidētās Tautas partijas, uzskata, ka Alūksne apgāž plaši izplatīto uzskatu, ka pašvaldības, kurās pie varas ir Saeimas koalīcijā esoša partija, vieglāk tiek pie dažādiem projektiem vajadzīgās naudas. Šajās vēlēšanās viņš kandidēs no Vidzemes partijas saraksta.
«Paskatījāmies to finansējumu, kāds ir bijis, salīdzinot ar novadiem. Dažiem ir desmit miljoni, bet mums ir 400 000. Mēs paši, aizbraucot uz Gulbeni, redzam, ka ir skaistas ielas. Iedzīvotāji mums pārmet, ka tā nav Alūksnē, bet mums tā nauda nav bijusi,» skaidrojot situāciju ar ceļu uzturēšanai valsts piešķirtajiem līdzekļiem, saka A. Fomins.
Viņa vietnieks Dzintars Adlers (Vienotība) ir pētījis šā finansējuma sadalījumu un ar nožēlu secinājis, ka lielākais finansējums līdz šim bijis Kurzemē. «Ja mēs pavērtējam finansējuma dalījumu uz vienu iedzīvotāju, mums ir aptuveni 22 lati, bet dažiem novadiem ir no 500 līdz pat 700 latiem uz vienu iedzīvotāju. Šo naudu vajadzētu dalīt visiem vienādi, jo pakalpojumi un mērķi visiem reģionu centriem ir vienādi, bet kāpēc šis dalījums ir tik atšķirīgs?» nesaprot valdības koalīcijā esošās partijas biedrs. Tiesa, arī viņa teiktajā varēja saklausīt mazu neapmierinātību ar koalīcijas partneri – Reformu partiju, kuras pārraudzībā esošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija dala naudu arī ceļu uzturēšanai.
Ceļi tad arī ir galvenā pašvaldības problēma, kuru solās atrisināt visu sarakstu pārstāvji. Protams, jārūpējas arī par nodarbinātību, taču šajā jautājumā novadam nekā īpaši atšķirīga no visas valsts nav.
«Mums 13 procenti nestrādā, bet darba devēji nevar atrast darbiniekus. Tie pārsvarā ir līdz pirmajai algas dienai. Te Alūksnē nav nekas savādāk kā citur. Lielākais darba devējs ir pašvaldība un vēl kādi pieci lielie mežizstrādes uzņēmumi, uz kuriem cilvēki stāv rindā,» saka A. Fomins.
Piederībai nav nozīmes
Abi domnieki, kas startēs arī šajās vēlēšanās, kaut arī pieder pie dažādiem politiskajiem spēkiem, kas savulaik arī savstarpēji ķīvējušies, ir pārliecināti, ka partejiskā piederība mazajās pašvaldībās nav svarīga, vēlētāji ņem vērā, ko katrs cilvēks ir paveicis, nevis partiju solījumus.
«Rīga ir liela un bezpersoniska. Laukos cilvēki cits citu labi pazīst. Neviens nebalsos par partiju, bet par cilvēku, kuru labi pazīst,» saka Dz. Adlers.
Arī Reformu partijas Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētāja Velta Zeltiņa domē strādā jau šajā sasaukumā, kurā viņa tika ievēlēta no Tautas partijas. Jautāta, kāpēc līdz ar A. Fominu nav stājusies Vidzemes partijā, viņa izvairīgi atbildēja, ka vīlusies Tautas partijas cilvēkos.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/93280-aluksnei-jaizcina-nauda-celiem.htm?utm_source=feedly
