Amerikāņu kalniņi nekustamo īpašumu nozarē
Papildu birokrātiskais slogs sertificētiem un Ekonomikas ministrijā reģistrētiem nekustamo īpašumu aģentiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības ikvienam no klientiem, Covid-19 pandēmijas izaicinājumi, kam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā, nepieredzēta inflācija, Euribor un energoresursu straujais kāpums ir radījis līdz šim nebijušus izaicinājumus nekustamā īpašumā jomā strādājošajiem.
To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta 1991. gadā reģistrētā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, vērtēšanas, starpniecības pakalpojumu un jauno projektu attīstīšanas uzņēmuma SIA Vestabalt valdes locekle un līdzīpašniece Līga Plaude. Viņa uzskata, ka pašlaik ir laika posms, kas piepildīts ar neziņu, jautājumiem par turpmāko Latvijas kopējo attīstību, izpildvaras nepieciešamību steidzīgi iesaistīties ar izpratni nekustamā īpašuma problēmjautājumu risināšanā, kas viss kopumā neveicina nekustamo īpašumu segmenta izaugsmi un attīstību. Lai situāciju mainītu, ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums par Latvijas valsts attīstību, drosme atzīt problēmjautājumus, kas jau gadiem saistīti ar nekustamo īpašumu jomu, un nekavējoši, sadarbojoties nekustamā īpašuma nozares pārstāvjiem un valdības pārstāvjiem, rast risinājumus un sākt izmantot tos.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija nekustamo īpašumu segmentā?
Šķiet, visatbilstošākais apzīmējums būtu — nogaidīšana, piesardzības un neziņas laiks, ko visizteiktāk jūtam no potenciālo pircēju puses un lielajiem investīciju fondiem, kas izskata lielāku attīstības projektu iegādi Latvijā. Iemesls ir līdz šim nebijis vairāku satricinājumu virknējums — sākotnēji Covid-19 pandēmija, kam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā, nepieredzēti augstā inflācija, energoresursu izmaksu kāpums, kas rezultējās Euribor procentlikmju kāpumā, lai mazinātu kliedzošos inflācijas rādītājus. Protams, viss iepriekš minētais kopums vistiešākajā veidā ir ietekmējis arī nekustamo īpašumu segmentu. Piemēram, Covid-19 pandēmija atstāja dziļas brūces komercsegmentā, jo bija izaicinājumiem pilns laiks biroju centriem, veikaliem, restorāniem, kad, nerodot kompromisu noslēgto nomas līgumu ietvaros starp telpu īpašnieku un nomnieku, šajā sarežģītajā laikā izdzīvot bija neiespējami.
Ārvalstu tūristu Latvijā praktiski nebija, Vecrīga un Rīgas centrs bija tukšs, un straujā ienākumu krituma dēļ nebija iespējams telpu nomniekiem turpināt maksāt sākotnēji pielīgtās nomas maksas. Līdzīga situācija bija arī biroju telpu segmentā, kur daudzi bija spiesti strādāt attālināti, un uzņēmumu vadītāji daudzos gadījumos saprata, ka darbs klātienē daļai no darbiniekiem ikdienā nav nepieciešams, un pieņēma lēmumu turpināt darbu attālināti arī pēc Covid-19 pandēmijas beigām. Ir pieaudzis brīvo biroju platību īpatsvars. Biroju telpu segments arī šodien nav atguvies no Covid-19 pandēmijas radītā šoka. Pašreiz strādājam ar vienu lielu biroja ēku Rīgā ar kopējo ēkas platību 8000 m2, kurā no 9 stāviem, kas pirms pandēmijas bija nepieciešami iestādes darbiniekiem, šodien vairs aizpildīti ir tikai divi stāvi, bet pārējiem tagad ir jāpiemeklē jauni apakšnomnieki. Šī iemesla dēļ pieļauju, ka daļa iecerēto jauno biroju centru attīstības ieceru nākamajos dažos gados tā arī paliks projektu līmenī.
Pēdējā gada tendences un Vestabalt pieredze, strādājot komercsegmentā, signalizē to, ka arī vairāki lieli ārvalstu uzņēmumi pēc visu trīs Baltijas valstu izvērtēšanas par vietu, kur uzsākt uzņēmuma darbību, diemžēl izvēlas Lietuvu vai Igauniju. Latvija, lai cik skaudri to ir apzināties, šodien neizskatās pievilcīga daudz ārvalstu investoru acīs. Vienlaikus pandēmijas laikā īstu bumu piedzīvoja lauku un brīvdienu īpašumi. Proti, cilvēki, kuriem bija iekrājumi un kuri jau ilgāku laiku bija domājuši par ģimenes lauku īpašuma iegādi, tieši Covid pandēmijas ietekmē izdarīja gala lēmumu par šādu īpašumu iegādi. Vairāki lauku īpašumi, kurus nevarējām realizēt ilgāku laika periodu, tika pārdoti, un ievērojami palielinājās attālums no Rīgas, kādā pircēji bija gatavi iegādāties brīvdienu īpašumus. Saprotot, ka ilgākā laika periodā ir iespēja turpināt strādāt attālināti un savā lauku īpašumā ģimene var pavadīt vairāk dienu nekā tikai brīvdienas, pircēji izskatīja īpašumus arī 100-150 km attālumā no Rīgas.
Nākamos satricinājumus un izaicinājumus nekustamā īpašuma sektoram sagādāja karš Ukrainā, pastiprinot vēl vairāk prasības pret visiem ārvalstu klientiem no Krievijas un Baltkrievijas. Strādājot ar nekustamo īpašumu pārdošanu un arī apsaimniekojot vairākas mājas tieši premium segmentā, varu apliecināt, ka jaunās papildu ieviestās sankcijas ir radījušas vairākiem klientiem sarežģījumus, kā, piemēram, pēc aizlieguma veikt pārskaitījumus no Krievijas un Baltkrievijas. Vairāki klienti vairs nevar apmaksāt pat ikmēneša komunālos rēķinus par sev piederošajiem īpašumiem, nonākot neapskaužamā situācijā, jo arī pārdot sev piederošo īpašumu ne visos gadījumos ir iespējams. Kā viens no risinājumiem, ko piedāvājam klientiem šādos gadījumos, ir uz laiku īpašumus izīrēt, lai nekrātos parāds un beigās īpašumus neapgrūtinātu ar aizliegumiem kreditori, un tiktu segti ikdienas ekspluatācijas izdevumi. Kopumā aizvien vairāk nerezidentu klientu ne tikai no Krievijas, bet arī no Uzbekistānas, Kazahstānas, Gruzijas nejūtas vairs vēlami un gaidīti Latvijā. Šie nerezidentu klienti saprot, ka situācija kopš 2011. gada, kad sāka izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi, ir kardināli mainījusies. Pēc personīgās pieredzes varu apgalvot, ka tiešām daudzi klienti ir nonākuši neapskaužamā situācijā un starp tiem ir arī ārvalstu pilsoņi, kas šeit pastāvīgi dzīvo 10 un vairāk gadus, kuriem bērni iet jau latviešu skolās, viņi ir šeit atvēruši rūpnīcas, vada veiksmīgus uzņēmumus un ir visīstākie Latvijas patrioti. Sankciju un ierobežojumu dēļ arī šādi klienti pēdējos mēnešos izvēlas pārcelties ar ģimenēm uz Spāniju, Izraēlu vai citām Eiropas Savienības valstīm, kur viņi jūtas vēlami.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/amerikanu-kalnini-nekustamo-ipasumu-nozare-511324
