Ar cerību uz "gan jau kaut kā"
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, bet Rīgā — 70% dzīvo padomju laiku mājās, kas būvētas laikā no 1946. līdz 1990. gadam. Lielākā daļa šo ēku jau sen neatbilst laikmeta energoefektivitātes prasībām. Tomēr siltināšana ir veikta ne vairāk par 4% valsts sērijveida mājokļu dzīvojamam fondam. Taču lielākā daļa valsts iedzīvotāju turpina uzskatīt, ka ar enerģijas zudumu jautājumiem un apkures rēķinu samazināšanu jārūpējas valstij, pašvaldībai, apkalpošanas uzņēmumam utt. Kā parādīja bankas "Swedbank" veiktā aptauja, tikai 40% dzīvokļu īpašnieku atzīst, ka renovācijas jautājums daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jārisina kopīgi un ka uz palīdzību no malas nevar cerēt. Ja viņi paši nenonāks pie šāda lēmuma, tad neviens cits viņu vietā to neizdarīs. Šeit jāpiemin, ka, lai stimulētu renovācijas procesu, Rīgā tiek ieviesti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi. Ēkas renovēšana atkarībā no veikto darbu apjoma ļaus saņemt nodokļa atlaidi 25% - 90% apmērā. Atvieglojumus plānots piemērot desmit gadus.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news/show/11954
