Arktikas ledāji samazinājušies līdz visu laiku mazākajai platībai
Jānis Rancāns, 2012. gada 20. septembris
Arktikas ledāju platība samazinājusies līdz 3,41 miljonam kvadrātkilometru, kas ir mazākā ledāju platība, kāda reģistrēta kopš 1979. gada, kad tika uzsākta ledāju satelītnovērošana, vēsta aģentūra AP.
Iepriekšējais rekords bija sasniegts 2007. gadā, kad Arktikas ledāju platība samazinājās līdz 4,1 miljonam kvadrātkilometru. Paredzēts, ka, iestājoties aukstākam laikam, ledāju platība sāks palielināties.
ASV Nacionālais sniega un ledus datu centrs norāda, ka ledāju kušanu pēdējās desmitgadēs veicinājusi globālā sasilšana. Zinātnieki skaidro, ka zemes polārajos reģionos klimata izmaiņas pazīmes var pamanīt visātrāk.
«Arktikas ledus ir viens no jūtīgākajiem dabas termometriem,» sacīja ASV Ohaio Valsts universitātes polārpētnieks Džeisons Bokss (Jason Box). Tas, kas notiek Arktikā, maina arī visas pasaules klimatu, norāda zinātnieki.
Arktikas ledus kalpo arī kā liels planētas atvēsinātājs, jo atstaro deviņdesmit procentus saules karstuma.
Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam ledus Arktikā izkusīs pilnībā, taču arī norāda, ka kušanas ātrums ir lielāks nekā tiek prognozēts. Tas licis atsevišķiem zinātniekiem izteikt prognozes, ka Arktikas ledājs izkusīs tuvāko piecpadsmit gadu laikā.
Ledāja kušana daudzos planētas apgabalos var izmainīt valdošo klimatu un radīt jaunas spēcīgas vētras. Tāpat, kūstot Arktikas ledājam, bojā aizies daudzas dzīvnieku sugas.
Samazinoties ledājiem Arktikā, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta kuģošanas ceļiem ziemeļos. Piemēram, ceļojums no Šanhajas uz Eiropu caur Arktiku ievērojami samazinātu degvielas izmaksas un būtu ātrāks.
Jauni kuģošanas ceļi un dabas resursu iegulas, kas var dot ievērojamus ekonomiskos ieguvumus, pamazām kļūst arī par strīdu iemesliem starp reģiona valstīm – Krieviju, Norvēģiju, Kanādu, ASV un Dāniju.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/pasaule/arktikas-ledaji-samazinajusies-lidz-visu-laiku-mazakajai-platibai-378987
