Berģu iedzīvotāji pieprasa kanalizāciju
Berģu iedzīvotāji pieprasa kanalizāciju
Antra Gabre
06.05.2009
Berģu iedzīvotāji uzskata, ka Juglas ezerā ik gadu ieplūst 75 000 kubikmetru tikpat kā neattīrītu kanalizācijas ūdeņu. Tāpēc Berģu ielā steidzami nepieciešams izbūvēt pieslēgumu pilsētas kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
"Berģiem piegulošajā Juglas ezerā caur apmēram 50 metrus garo savienojumu ar Mašēnu ezeru – Eiropas nozīmes biotopu – ik gadu ieplūst 75 000 kubikmetru praktiski neattīrītu kanalizācijas notekūdeņu. Mašēnu ezers un tā piekraste pēdējo piecu gadu laikā no intensīvas putnu ligzdošanas vietas sociālās aprūpes centra Ezerkrasti un triju daudzstāvu dzīvojamo namu ieplūdinātā piesārņojuma dēļ jau ir pārvērsts par smirdošu kloāku, un Juglas ezerā Sabiedrības veselības aģentūra regulāri aizliedz peldēšanos," teikts biedrības Berģinieki valdes priekšsēdētāja Jāņa Ozoliņa vēstulē Rīgas domei.
Rīgas domes deputāti izbraukuma sēdē pētīja, vai velns ir tik melns, kā to mālē. Viedokļi bija atšķirīgi. Tika uzklausīti speciālisti, piemēram, ornitoloģe un meliorācijas eksperts, kuri komentēja pašreizējo situāciju. Kaut arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas būvētas pagājušā gadsimta 70. gados, tās savu uzdevumu pildot un piesārņojums nepārsniedzot pieļaujamo līmeni. Tāpēc vismaz pagaidām bažām par biotopa piesārņošanu neesot pamata. Tas neapdraudot arī tos putnus, kuri izvēlējušies ligzdot šajā teritorijā. Izskanēja viedoklis, ka nevis vecās attīrīšanas iekārtas varētu apdraudēt dabu un degradēt pilsētvidi, bet gan jaunā kanalizācijas sistēma, ja tāda tiks izbūvēta. Proti, pašlaik Berģinieku minētajā teritorijā Rīgas dome neļauj celtniecību tieši tāpēc, ka Berģu ielā nav pieslēguma pilsētas kanalizācijas tīklam un ūdensvadam. Ja sāksies intensīva būvniecība, tas varētu izjaukt līdzsvaru biotopā. Berģu iedzīvotājiem tika aizrādīts, ka ir arī aktuālāki projekti, kuros pilsētai ieguldīt naudu. Tomēr vietējie uzskata, ka viņiem nepieciešams ne tikai pieslēgums pilsētas kanalizācijai un ūdensvadam, bet arī ietve un veloceliņi, kā arī bērnudārzs un sporta laukums.
Pašvaldības SIA Rīgas ūdens sniegusi informāciju, ka pastāv divas iespējas Ezerkrastiem izveidot pieslēgumu pilsētas kanalizācijas tīklam, taču kanalizācijas izbūve Berģu ielas rajonā nav paredzēta Rīgas ūdens un apkārtējās vides projektā līdz 2013. gadam. Arī uz peldvietas iekārtošanu Uguns ielā Berģu iedzīvotājiem nav ko cerēt, jo no Vides departamenta saņemta atbilde, ka pašreizējā taupības režīmā peldvietu ierīkošana nav prioritārs mērķis un šī vieta nav paredzēta kā publiska peldvieta vismaz līdz 2018. gadam. J. Ozoliņš gan iebilst, ka Juglas ezera apsaimniekošanas noteikumos uzskaitīti Rīgas domes uzdevumi, kuri netiekot pildīti. "Mēs nevaram peldēties Juglas ezerā, kas paredzēts gan kā atpūtas zona, gan kā zivsaimniecības vieta," viņš aizrāda.
Tomēr iedzīvotājiem tiek dota cerība, ka pašvaldība varētu sākt vismaz rīkoties, lai iekustinātu problēmas risinājumu. Arī J. Ozoliņš ir piesardzīgi optimistisks, vērtējot, ka pusotru gadu ilgā sarakste ar valsts un pašvaldības institūcijām varētu vainagoties ar finansējuma atrašanu. Piemēram, vēlreiz jāprecizē kanalizācijas pieslēguma projekta izmaksas. Biedrība Berģinieki uzskata, ka kanalizācijas izbūve Berģu ielā 160 varētu maksāt apmēram 400 000 latu. Berģu iedzīvotāji norāda, ka viens no variantiem būtu izmantot Eiropas Savienības fondu naudu, piemēram, nošķelt daļu finansējuma Garkalnes un Ādažu novadu pašvaldības kanalizācijas un ūdensvada pieslēguma izbūvei. Turklāt pašlaik ir izdevīgs brīdis, jo pakalpojumiem un materiāliem cenas samazinās. Vides komitejas deputāti nolēma Rīgas ūdens speciālistiem pieprasīt iesniegt plānotos kanalizācijas tīklu projektus Berģos. "Vismaz kaut ko šīs Rīgas domes pilnvaru laikā paspēsim izdarīt. Ja ne, mēs turpināsim tik un tā," saka J. Ozoliņš.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/21987-bergu-iedzivotaji-pieprasa-kanalizaciju.htm
