Būvmateriālu ražotājiem gaidāms vētrains laiks
Būvniecība ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, bet izmaksu sadārdzinājuma dēļ Latvijā tiks būvēts mazāk, tādējādi būvmateriālu ražotājiem jārēķinās ar pieprasījuma samazināšanos un vēl lielāks akcents jāliek uz eksportu, kur jāspēj konkurēt ar ārvalstu ražotājiem, kuriem ir pieejami lētāki energoresursi nekā Latvijā.
To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons. Viņš atzīst, ka pašlaik izmaksu pieaugums ražotājiem ir radījis situāciju, kad EBITDA (peļņa pirms procentu maksājumiem, peļņas nodokļa) tuvojas nullei un daudziem ražotājiem jau vairs nav apgrozāmo līdzekļu, par ko iegādāties izejvielas un finansēt ražošanu.
Kāda ir situācija nozarē?
Pēdējos gados gan Latvijā, gan Eiropā un visā pasaulē ir bijuši dažādi notikumi, kuri gan tieši, gan pastarpināti ir ietekmējuši būvmateriālu ražotājus Latvijā. Nosacītais mierīgās attīstības laiks beidzās līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos 2020. gada martā un valstu valdību, tostarp Latvijas, lēmumiem attiecībā par šīs slimības izplatīšanas ierobežošanas pasākumiem. Būtībā 2020. gada pirmais ceturksnis vēl bija sava veida 2019. gada turpinājums, un tad bija rekords ražošanā un arī ienākumos. Kopš 2020. gada marta būvmateriālu ražotājiem ir sākusies pavisam cita ēra.
Vispirms jau pašiem ražotājiem netika dota iespēja organizēt ražošanu atbilstoši situācijai, kāda tobrīd bija. Darbinieku saslimšanas ar Covid-19 dēļ uz darbu nākt nedrīkstēja nākt ne tikai pats saslimušais, bet arī viņa kolēģi, kuri tika reģistrēti kā slimnieka kontaktpersonas. Tas izjauca darba režīmu. Līdztekus tam Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē tika pārrautas izejvielu piegāžu ķēdes vai arī būtiski saruka to ātrums. Savā ziņā ļoti daudz no iepriekš ierastajām piegāžu sistēmām vienkārši nestrādāja.
Tādēļ 2020. gadā būvmateriālu ražotāju neto apgrozījums sasniedza tikai 670 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2019. gadā iespētajiem 695 milj. eiro bija par 25 milj. eiro mazāks. Šo pašu tendenci rādīja arī eksporta ienākumi, kas 2020. gadā bija 480 milj. eiro apmērā, bet 2019. gadā bija 482 milj. eiro. Tāpat nodarbināto skaits būvmateriālu ražošanā no 6000 2019. gadā bija sarucis līdz 5804 2020. gadā.2021. gadā Latvijas un arī citu valstu valdības secināja, ka ir pieejamas vakcīnas pret Covid-19, un vienlaikus bija vēlme straujāk veicināt ekonomikas atjaunošanos pēc pandēmijas izraisītās krīzes.
Proti, pat tajās valstīs, kurās bija paralizēta būvniecība, kas ir viens no izaugsmes motoriem, valstu valdības un pašvaldības sāka īstenot vērienīgus projektus, kuriem bija nepieciešami ne tikai celtnieki, bet arī būvmateriāli. Tā kā 2020. gadā kopš marta pieprasījums pēc būvmateriāliem saruka, tad arī loģiski, ka to ražošanas apjomi Eiropā saruka, bet straujais pieprasījuma pieaugums 2021. gadā izraisīja jau cita veida krīzi – materiālu deficītu, kas savukārt paaugstināja to cenas, jo īpaši metālam, kokam, ķīmijas produktiem, un tādējādi arī būtiski sadārdzināja gala produktu cenas, kas savukārt ne pārāk patika patērētājiem — nekustamo īpašumu attīstītājiem un celtniekiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/buvmaterialu-razotajiem-gaidams-vetrains-laiks-509744
