Centrālās bankas aprīlī iepauzē
Jānis Šķupelis, 2012. gada 5. aprīlis
Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā valsts monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi nemainīja un tā palika rekordzema pie 0,5% atzīmes. Tāpat Anglijas CB nenolēma ekonomiku stimulēt ar papildu mārciņu drukāšanu.
Šādi Anglijas monetāras politikas noteicēju lēmumi tika gaidīti un pārsteigumus finanšu tirgum nesagādāja.
Jāatgādina, ka vakar notika arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Arī tās laikā baņķieri nelēma skart monetāras politikas sviras.
Tāpat ECB apliecināja, ka runāt par kādām krīzes izejas stratēģijām vai stingrāku monetāro politiku ir pāragri. Jāpiebilst, ka pirms šīs sanāksmes bija parādījušās spekulācijas, ka Vācija izara spiedienu, lai ECB pēc iespējas ātrāk īstenotu šādu politiku. Lai nu kā gribētu Vācija, ECB vadītājs Mario Dragi spekulācijas par to, ka tiek gatavoti krīzes politikas izejas mehānismi, noraidīja. Šī kredītņēmējam Latvijā ir laba ziņa, jo nozīmē, ka kredītu maksājumi zemo Euribor likmju dēļ būs mazāki un, ļoti iespējams, samazināsies vēl. Protams, nevajag aizmirst par iemeslu, kāpēc ECB ir spiesta ekonomiku stutēt ar dažādiem vairāk vai mazāk tradicionāliem rīkiem – monetārais reģions pārdzīvo lielāko pārbaudījumu savā vēsturē – parādu krīzi.
Kopumā – ECB ieņēmusi nogaidošu nostāju un likmju palielināšanās cikla sākums nav gaidāms. Protams, jāņem vērā, ka ECB vadība patiešām nonākusi neapskaužamā situācijā – kamēr dažas eirozonas valstis pārdzīvo recesiju, bezdarba pieaugumu un taupības pasākumus, eirozonas kodolā Vācijā bezdarbs sasniedzis vairāku gadu zemāko līmeni, un, piemēram, tiek palielinātas arī algas. Arī inflācija eirozonā ir virs ECB 2%mērķa (pagājušajā mēnesī tā bija 2,6%). ECB gan liek noprast, ka apstākļi, kas ietekmē inflāciju, nebūs aktuāli ilgākā termiņā.
Katrā ziņā ECB vadība deva signālus, ka eirozonas parādu krīzes novēršanā tā darījusi pietiekami un tagad laiks darboties valdībām. Eiropas galvenais baņķieris aicināja Eiropas politiķus izmantot brīdi, kad saspringums eirozonas parādu krīzē ir mazinājies, un realizēt konsolidāciju un nepieciešamās strukturālās reformas, kas esot vienīgais veiks, kā atjaunot konkurētspēju. Jāatgādina, ka ECB divas reizes eirozonas asinsritē veikusi steroīdu injekciju - ar ko domātas divas banku refinansēšanas izsoles, kuru laikā tām uz trīs gadiem kopumā tika aizdoti lēti līdzekļi viena triljona eiro apmērā. Bez šādām injekcijām diez vai šobrīd varētu runāt par eirozonas parādu krīzes mazināšanos (jeb drīzāk – nelielu pieklusumu). ECB aicināja arī bankas, ne tikai valdības, izmantot šo brīdi, lai sakārtotu savas bilances.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/investors/banku-likmes/centralas-bankas-aprili-iepauze-370010
