Db viedoklis: Kad vienā dzīvoklī pārāk daudz uzņēmumu savairojas...
Dienas Bizness, 2012. gada 5. jūnijs
Bija reiz laiks, kad toreizējais KNAB šefs, tagad - Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs sūdzējās, ka pie viņa mājoklī «dzīvo» vairāki cilvēki, kurus viņš acīs nekad nav redzējis. Nu, vienkārši deklarējušies, un viss!
Nevis tiem, kas vēlējās šādi kaut kur piedeklarēties, bija jāpierāda, ka viņiem ar attiecīgo mājokli tiešām ir kāda leģitīma saistība, bet gan reālajam iemītniekam nācās cīnīties, lai viņus no turienes izrakstītu laukā. Loskutovs jau gadiem ilgi ir Latvijā pazīstama persona, un tādējādi arī minētais gadījums ir pietiekami populārs, taču domājams, ka šādu piemēru mūsu valstī ir bez sava gala. Tomēr vēl paradoksālāk ir tas, ka itin viegli principā jebkur var piereģistrēt arī savu uzņēmumu, neprasot konkrēto telpu īpašniekam, vai viņam pret šādu soli gadījumā nav kādu pretenziju.
Tiesa gan, lai reģistrētu savu firmu svešā adresē, Uzņēmumu reģistrā (UR) ir jāparāda papīrs, uz kura attiecīgo telpu īpašnieks ar savu parakstu ir apliecinājis, ka viņš šādam solim tiešām piekrīt. Turklāt šoreiz apzināti ir lietots jēdziens «papīrs», nevis «dokuments», jo mūsu likumdošana pieļauj, ka pilnībā pietiek, ja uz baltas papīra lapas uzraksta vajadzīgo tekstu un savu parakstu. Savukārt šāda lietu vienkāršošana ir novedusi pie tā, ka minētie papīri ar visiem parakstiem itin viegli ir viltojami. Rezultātā vienam otram iedzīvotājam atliek vien vērot, kā viņa mājoklī vairojas dažādi uzņēmumi, kuru vadītāji vai īpašnieki pie viņa nekad nav bijuši. Savukārt atbildīgās valsts institūcijas ar attiecīgo parādību acīm redzami netiek galā.
Tas ļauj secināt, ka gadījumos, kad persona dodas uz UR, lai reģistrētu uzņēmumu pašam nepiederošās telpās, līdzi būtu jāņem notariāli apstiprināts dokuments, kas apliecinātu, ka attiecīgajam uzņēmējam tiešām ir līgumattiecības ar attiecīgo telpu saimnieku vai vismaz ir godīgi saņemta atļauja no īpašnieka tur kaut ko reģistrēt. Protams, šāda uzņēmumu dibināšanas kārtība būtu birokrātiskāka un arī dārgāka nekā pašreiz. Toties drošāka! Uzņēmumus cilvēks nedibina katru dienu, tāpēc šo lieko minēto neērtību pieciest nenāktos bieži. Šādā veidā faktiski būtu iespējams izskaust uzņēmumu reģistrēšanu bez telpu īpašnieku ziņas.
Ir taču skaidrs, ka pašreiz šādas darbības veic ne jau normāli strādājoši uzņēmumi, kas maksā nodokļus un nebaidās no dažādu valsts iestāžu darbības. Vienkārši sakot, firmas svešu cilvēku dzīvokļos, saimniekiem pašiem neko nezinot, reģistrē dažādi shēmotāji jeb blēži, kuri dara visu iespējamo, lai viņus nekad neviens neatrastu. Un ir vairāk nekā skaidrs, ka šādi cilvēki nekad nevērsīsies pie notāra ar lūgumu apstiprināt tiesības reģistrēt uzņēmumu kaimiņa dzīvoklī.
Protams, optimālā variantā ar šādiem krāpniekiem vajadzētu tikt galā likumsargiem, viņus izķerot un novedot līdz tiesas zālei. Bet acīmredzot tik «sarežģīts» pasākums atbildīgajām institūcijām nav pa spēkam, tāpēc jādod vien iespēja nopelnīt notāriem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/db-viedoklis-kad-viena-dzivokli-parak-daudz-uznemumu-savairojas-372220
