Dievu kalna sabrukšana apturēta
Viena no pirmajām cilvēku apmetnēm Baltijā – Lielvārdes Dievu kalns – beidzot ir paglābta no pilnīgas iznīcības. Jau vairākus gadu desmitus to lēnām skaloja Daugavā, bet krastu stiprināšana tika gadu no gada atlikta, lai gan tas bija glābjamo objektu saraksta augšgalā.
Dievu kalns atrodas iepretim Lielvārdes viduslaiku pilsdrupām, otrpus Rumbiņas ietekai Daugavā. Savulaik tas augstu slējās virs upes, bet, kad tika uzcelts Ķeguma un vēlāk arī Pļaviņu HES, ūdens līnija pievirzījās tik tuvu kalna pakājei, ka ik gadu dzelmē tika ieskalota daļa no šīs unikālās vietas – tā to dēvēja Latvijas arheologi. Ka tā tiešām tāda ir, liecinājuši arheoloģiskie izrakumi, kuri tika izdarīti vēl pagājušā gadsimta 70. gados. Tolaik pētījumi bijuši pēdējā brīža darbs, jo jau tad liela daļa kalna bija zem ūdens.
Komisija, kas izvērtē stiprināmos objektus HES teritorijā, kā pirmo sarakstā bija izvēlējusies Tomes dambi, bet pēc tam – tieši Dievu kalnu, atvēlot tā iekonservēšanai vairāk nekā pusmiljons eiro no Latvenergo šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Darbus, ko kūrēja valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), šovasar sāka 20. jūnijā pēc zivju nārsta un pabeidza oktobra sākumā. Stiprināšanā izmantoja šādos gadījumos plaši lietoto ģeotekstilu un ģeorežģi, kā arī citus sertificētus materiālus un tehnoloģijas. Tāpat šoreiz likti lietā Latvijā pieejamie dabas materiāli, piemēram, laukakmeņi, kuru kalpošanas mūžs ir gandrīz neierobežots, skaidroja LVĢMC Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas projekta vadītājs Guntars Jansons. Tagad, kad objekts nodots ekspluatācijā, atliekot vien ik gadu regulāri apsekot kalnu, lai nepieciešamības gadījumā veiktu papildu darbus.
Lielvārdes domes izpilddirektors Gvido Vītoliņš atzīst, ka šis objekts nu ir pamatīgi iekonservēts un raizes vairs neradīs. Projekta īstenotāji solījuši, ka vismaz 50 gadu tas spēs turēties pretī dabas postošajam spēkam. Diemžēl šis spēks nesaudzē pat tās vietas, kur jau notikusi stiprināšana. Lai gan daļa Daugavas krasta, kur atrodas viduslaiku pilsdrupas un arī baznīca, stiprinātas 2000. gadā un daļa krasta nosegta ar ģeotekstilu, tomēr erozija nav apturēta un ik pa laikam Daugavā ieveļas akmeņi, augsne un arī koki. Taču esot vēl arī citas sāpīgas vietas, kur ne tikai krasts brūk, bet zem zemes veidojas bīstami izskalojumi. «Visu laiku turam roku uz pulsa un sekojam situācijai Daugavas krastos. Esam sākuši sarunas ar LVĢMC par iespēju stiprināt arī citas vietas. Skatīsimies, vai nevar piedalīties arī kādā Eiropas Savienības fondu finansētā projektā, lai paglābtu krastus un tur esošos īpašumus no noskalošanas upē,» par iecerēto stāsta G. Vītoliņš. Šobrīd LVĢMC darba kārtībā ir jau nākamais objekts. Tādu kopumā vēl ir daudz – savi pussimts noteikti būs. «Komisija, pamatojoties uz centra veiktā ikgadējā monitoringa datiem, katru gadu izvērtē objektus, kuros veikt krastu nostiprināšanu. Objektu izvēlē tā vadās pēc kritērijiem un pieejamā finansējuma. 2015. gadā atbilstoši komisijas lēmumam tiks organizēta krastu nostiprināšana Ķeguma prospekta 6 apkaimē – atbilstoši šogad izstrādātajam tehniskajam projektam,» teic G. Jansons.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/131391-dievu-kalna-sabruksana-aptureta.htm
