Eksperte: Uzturēšanās atļauju programma Latvijai ir izdevīga
Uzturēšanās atļauju izsniegšanas programma apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā sniedz ievērojamu labumu valsts ekonomikai, intervijā ziņu aģentūrai LETA sacīja nekustamā īpašuma kompānijas "Nira fonds" valdes locekle Jevgēnija Markova. "Visa nauda, kuru ārzemnieki iztērē Latvijā, paliek valstī. Viņi rada jaunas darba vietas un maksā nodokļus, no kuriem mūsu valsts arī pārtiek," intervijā norādīja eksperte. Pēc viņas vārdiem, uz Latviju brauc ekonomiski aktīvi iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 50 gadiem, izglītoti cilvēki ar ienākumiem virs vidējā līmeņa, lielākoties uzņēmēji. "Tie ir ļoti labi mūsu valsts jaunie iedzīvotāji. Viņi ir daudz sasnieguši dzimtenē. Mājokļi, kurus viņi iegādājas Latvijā, nebūt nav ne vienīgie un ne pēdējie viņu nekustamie īpašumi. Tie ir cilvēki, kuriem pieder dzīvoklis, teiksim, Maskavā, vasaras māja Maskavas rajonā un, iespējams, arī kotedža Spānijā. Ienākumu līmenis ļauj viņiem izmantot līdzīgas uzturēšanās atļauju izsniegšanas programmas Šveicē, Kanādā vai Francijā. Tajā pašā laikā viņi ir izvēlējušies Latviju mentalitāšu līdzības dēļ, turklāt nav tālu jābrauc. No vienas puses, šeit it kā ir Eiropas savienība (ES), no otras puses, visi runā krieviski," paskaidroja Markova, uzsverot Latvijas priekšrocības krieviski runājošo investoru acīs.
"Nira fonds" valdes locekle ir pārliecināta, ka ārzemnieku darbība vietējā tirgū ļāva atdzīvoties vairākiem Latvijas ekonomikas sektoriem. Rīgas centrā un Jūrmalā tiek būvēti projekti, kuri ir domāti tieši nerezidentiem. Ārzemnieki aktīvi ņem kredītus Latvijas bankās, plaukst arī restorānu bizness. "Lūk, tika atklāti vairāki naktsklubi - ārkārtīgi dārgas iestādes, kuras lielākoties apmeklē nerezidenti. Atvērti arī jauni mēbeļu veikali un interjera saloni. Pieauga arī pārdošanas apjomi ekskluzīvu preču veikalos un tirdzniecības centros. Cittautiešu skolās ir pilns ar jauniem skolniekiem, kuri ir pārcēlušies uz šejieni, šādas skolas pašlaik paplašinās," norādīja "Nira fonds" pārstāve.
Kopējais ārvalstu rezidentu investīciju apjoms apmaiņā pret uzturēšanās atļauju šā gada jūnijā ir sasniedzis 400 miljonus latu. Programma darbojas 36 mēnešus, un uzturēšanās atļaujas šajā periodā ir saņēmuši vien 6500 cilvēku, ieskaitot ģimeņu locekļus. Tādējādi katrs jaunais iedzīvotājs programmas darbības laikā katru mēnesi ir sniedzis Latvijas ekonomikai 1700 latu. "Un šajos aprēķinos ir tikai tā nauda, kura tika ieguldīta ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju. Es neesmu pieskaitījusi nodokļus, kurus maksā investori, izdevumus pārtikai, sadzīviskos tēriņus, izklaides utt. Domājams, ka tie ir spīdoši rādītāji, salīdzinot ar vietējo iedzīvotāju vidējiem ienākumiem un viņu ieguldījumu ekonomikā," norādīja Markova.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=19.08.2013
