Globālās sasilšanas sekas: Kiribati gatavojas bojāejai
Jānis Rancāns, 2013. gada 13. jūnijs
Klusā okeāna centrālajā daļā uz 33 koraļļu atoliem un salām izvietojusies Kiribati republika. Lielākajai daļai salu augstākais punkts virs jūras līmeņa atrodas tikai divu metru augstumā, tādējādi valsts eksistenci apdraud globālās sasilšanas izraisīta ūdens līmeņa celšanās.
Paredzams, ka okeāna ūdens izraisīs krastu eroziju un salās iznīcinās dzeramā ūdens krājumus, tādējādi, saskaņā ar Kirbati valdības aprēķiniem, pēc trīsdesmit līdz sešdesmit gadiem, ja situācija nemainīsies, valsts vairs nebūs apdzīvojama
Pēdējos gados par nozīmīgu problēmu kļuvusi arī pārapdzīvotība. Valsts galvaspilsētā Taravā nedaudz vairāk nekā 15 kvadrātkilometru platībā, dzīvo puse no visiem 103 tūkstošiem Kiribati iedzīvotāju, tādējādi pilsēta ir viena no visblīvāk apdzīvotajām visā pasaulē. Paredzams, ka līdz 2030. gadam Taravas iedzīvotāju skaits, ja situācija nemainīsies, varētu sasniegt 100 tūkstošus cilvēku.
Aizvadītā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, Kiribati valdība uzsāka speciālu programmu, kuras ietvaros iedzīvotāji no galvaspilsētas tiek aicināti pārcelties dzīvot uz neapdzīvotajām valsts salām. Līdzīgi kā citas reģiona valstis, kuras apdraud okeāna līmeņa celšanās, Kiribati uzsākusi sarunas ar Austrāliju, Fidži un Jaunzēlandi par iedzīvotāju izmitināšanu valsts bojāejas gadījumā.
Aģentūra Reuters ieskatījusies Kiribati ikdienā – valsts, kura atrodas pie pašas Starptautiskās datumu maiņas līnijas, tādējādi ir pirmā uz zemeslodes, kura sagaida jaunu dienu un var kļūt arī par vienu no pirmajām, kas cietīs no klimatiskajām izmaiņām.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/foto-video/foto/globalas-sasilsanas-sekas-kiribati-gatavojas-bojaejai-395630
