Hipotekārais tirgus piedzīvo izaugsmi
Db.lv, 2015. gada 18. augusts
Latvijā hipotekārās kreditēšanas tirgus sakustējies un šā gada pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu skaits salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo pusgadu pieaudzis par 3%, bet izsniegto kredītu apjoms naudas izteiksmē pieaudzis par 8%, otrdien raksta laikraksts Diena.
Arī Dienas aptaujātās komercbankas norāda, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaitam ir tendence pieaugt. Īpaši liela interese kredītņēmējiem ir par valsts galvojuma programmu mājokļu iegādei, kuras ietvaros tiek galvota daļa no pirmās iemaksas, tādējādi būtiski samazinot tās apjomu. Aptaujātās komercbankas norāda, ka vidēji pirmā iemaksa hipotekārajiem kredītiem, kas tiek ņemti bez valsts galvojuma, ir 20% apmērā no pirkuma iegādes summas, savukārt ar valsts galvojumu - vidēji tā ir 6% apmērā no pirkuma iegādes summas. Te gan jābilst, ka pirmā iemaksa atkarīga gan no dzīvokļa atrašanās vietas, gan laika, kad tas celts, gan tā tehniskā stāvokļa un citiem parametriem.
Analizējot hipotekārās kreditēšanas nosacījumus, Diena aptaujāja četras lielākās komercbankas - SEB banku, Swedbank, Nordea un Banku Citadele. Šīm bankām tika lūgts izskaidrot, kādi būtu hipotekārā kredīta piešķiršanas nosacījumi ģimenei ar četriem cilvēkiem (divi pieaugušie un divi bērni), kur ir viens pelnītājs ar neto algu 1000 eiro, bet nepieciešamā kredīta summa mājokļa iegādei ir 40 000 eiro. SEB banka, Citadele un Swedbank norādīja, ka šādam kredītam pirmā iemaksa bez valsts galvojuma būtu 8000 eiro (20% no iegādes summas), savukārt ar valsts galvojumu - 2350 eiro (5,8% no iegādes summas). Nordea bankā sērijveida dzīvokļa iegādes gadījumā pirmā iemaksa ar valsts galvojumu būtu 10% apmērā no iegādes summas, bet bez valsts galvojuma - 25% apmērā. SEB banka unSwedbank hipotekāro kredītu izsniedz uz 30 gadiem, savukārt Nordea banka un Citadele - uz 25 gadiem.
Visu aptaujāto banku pārstāvji uzsvēra, ka tas ir tikai teorētisks piemērs. Praksē situācija būtu atšķirīga, jo katrā gadījumā lēmums par kredīta piešķiršanu būs individuāls pat ar vienādiem potenciālo kredītņēmēju ienākumiem. Jāpiebilst, ka arī, analizējot šo teorētisko piemēru, divas bankas - Swedbank un Nordea - norādīja, ka praksē ģimenei ar šādiem ienākumiem 40 000 eiro kredītu neizsniegtu. Nordea Kredītu departamenta vadītājs Rasmuss Pētersons skaidro: «Minētajā piemērā ģimenes rīcībā ir 250 eiro uz vienu cilvēku. Ar šo summu jāsedz ikmēneša komunālie maksājumi, jāiegādājas pārtika un sadzīvei nepieciešamās lietas, jāsedz medicīnas, transporta un citi pakalpojumi. Ikmēneša kredīta maksājums būs papildu maksājums, tāpēc uzskatām, ka šī ģimene nevar uzņemties kredītsaistības 40 000 eiro vērta dzīvokļa iegādei. Ja ienākumi būtu pietiekami, ģimene ar diviem bērniem, izmantojot valsts sniegto galvojumu, sērijveida dzīvokļa iegādei varētu saņemt līdz 36 000 eiro lielu aizdevumu. Ģimenei pašai pirkumam būtu jānodrošina 4 000 eiro, kas ir 10% no pirkuma darījuma. Savukārt, ja netiktu izmantota valsts sniegtā galvojuma iespēja, sērijveida dzīvokļa iegādei varētu saņemt kredītu līdz 30 000 eiro un ģimenei pašai pirkumam būtu jānodrošina 10 000 eiro, kas ir 25% no pirkuma darījuma.»
Visi banku speciālisti uzsver, ka, piešķirot hipotekāro kredītu, tiek analizēti ne tikai kredītņēmēja ienākumi, bet arī izdevumi un var izrādīties, ka cilvēki ar nelieliem ienākumiem un nelieliem izdevumiem, var saņemt kredītu, bet cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem, ja ir arī lieli izdevumi, kredīts var tikt atteikts. Izdevumi, kas tiek vērtēti, ir komunālie maksājumi, transporta izdevumi, kā arī maksa par telefonu un internetu.
Plašāk lasiet rakstā Hipotekārais tirgus piedzīvo izaugsmi otrdienas, 18.augusta laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/finanses/hipotekarais-tirgus-piedzivo-izaugsmi-436673
