Inčukalna gāzes krātuve zaudē unikalitāti
Pagājušā nedēļā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, kā nodrošināt gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā.
Ir apsveicams ministra optimisms, bet ir pamats lielām bažām, ka Latvijas atbildīgā ministrija nevēlas vai nespēj novērtēt tos riskus, kurus izraisīs gāzes tirgus liberalizācija bez Baltijas valstu pieslēguma vienotai ES gāzes cauruļvadu sistēmai. Turklāt, redzot Baltijas valstu vadītāju apmātību ar gāzes tirgus atvēršanas ideju, arī citi sāk gatavot savus biznesa plānus, lai labi nopelnītu, ja Danielam Pavļutam izdosies panākt to, ka Latvijas gāzes tirgus tiks atvērts, pirms Baltijai būs tiešs pieslēgums ES gāzes cauruļvadu sistēmai. 22. maijā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pieņēma lēmumu sākt visu Baltkrievijas gāzes krātuvju modernizāciju, lai palielinātu to ietilpību.
Plānots, ka tuvāko gadu laikā Maziras gāzes krātuves (Gomeļas apgabals) ietilpība tiks palielināta no 150 miljoniem kubikmetru līdz vienam miljardam kubikmetru, Piebugas gāzes krātuve tiks modernizēta, lai palielinātu tās ietilpību no 400 miljoniem kubikmetru līdz 600 miljoniem kubikmetru. Pēc modernizācijas Maziras, Piebugas un Osipoviču (300 miljoni kubikmetru) gāzes krātuvēs kopējais uzglabājamās dabasgāzes daudzums sasniegs divus miljardus kubikmetru.
Salīdzinājumam – Inčukalna gāzes krātuves kapacitāte ir 2,3 miljardi kubikmetru dabasgāzes, kuru pēc modernizācijas varētu palielināt līdz 3,2 miljardiem kubikmetru. Nākamajos piecos sešos gados Gazprom kontrolē Baltkrievijas teritorijā nonāks reāla alternatīva Inčukalna gāzes krātuvei.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/96256-incukalna-gazes-kratuve-zaude-unikalitati.htm
