Investoru piesardzību jūt arī izsolēs
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotajā izsolē nosolīts nekustamais īpašums Tirgoņu ielā, Jūrmalā. Savukārt izsoles ēkai Kalēju ielā, Rīgā un nekustamajam īpašumam “Mālmuiža” Lejasciema pagastā noslēgusies bez rezultātiem un tiks rīkotas atkārtoti, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
“Mēs redzam, ka principā investoriem ir interese par ieguldījumiem Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā esošos nekustamajos īpašumos, tostarp arī par ēku Kalēju ielā 50. Vienlaikus prognozes par Eiropas Centrālās bankas turpmāko rīcību, proti, iespējamu tālāku procentu likmju celšanu liek ieguldītājiem būt piesardzīgiem attiecībā uz konkrētu investīciju apjomu. Šo piesardzību jūtam faktiski visās izsolēs. Tomēr esam apņēmības pilni dot jaunu elpu arī attālāk no galvaspilsētas esošiem īpašumiem. Piemēram, Mālmuižas iegāde ir lieliska iespēja sakopt vēsturisku vietu Latvijā,” uzsver Vārna.
14.jūlijā notikušajā izsolē, piedaloties diviem pretendentiem, par 168 700 eiro nosolīts nekustamais īpašums Tirgoņu ielā 20, Jūrmalā. Izsoles sākumcena bija nedaudz zemāka – 167 700 eiro. 1320 kvadrātmetru lielais zemes gabals, uz kura atrodas administratīvā ēka 116,7 kvadrātmetru platībā, atrodas arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. Līgums ar izsoles uzvarētāju par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts aptuveni mēneša laikā pēc tam, kad pircējs būs veicis apmaksu par nosolīto īpašumu.
Savukārt 17.jūlijā notikusī ēkas Kalēju ielā 50, Rīgā izsolē beidzās bez rezultāta, kaut arī bija vērojama interese par šo namīpašumu. 1803 kvadrātmetru lielā piecstāvu nama izsoles sākumcena bija noteikta 970 000 eiro apmērā. Administratīvā ēka celta 17-18. gadsimtā, pārbūvēta 1925. gadā pēc arhitekta Makša fon Osmidova projekta. Starp Kalēju un Rīdzenes ielām izvietotā ēka ir gandrīz pilnībā iznomāta.
Tāpat bez rezultātiem noslēgusies atkārtotā izsole nekustamajam īpašumam “Mālmuiža”, kas atrodas Lejasciema pagastā, Gulbenes novadā. Nekustamo īpašumu “Mālmuiža” veido ainavisks zemesgabals 10,1 hektāra platībā un septiņas būves. Muižas kungu māja celta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, tās pirmais stāvs būvēts no ķieģeļiem, bet otrais un jumta stāvs – no koka. Ēkas aizmugurē bijis izbūvēts balkons, kas laika gaitā zudis, bet palikusi terase ar kāpnēm. Logu ailas un atdalošās joslas starp stāviem jeb dzega greznota ar filigrānām kokgriezumu daļām, kas ēkai piešķir īpašu izskatu. Daļa no īpašuma ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis “Mālmuižas apbūve”.
Abiem neizsolītajiem īpašumiem tiks rīkotas atkārtotas izsoles.
Raksta pilno versiju var aaplūkot: https://www.db.lv/zinas/investoru-piesardzibu-jut-ari-izsoles-512446
