Komercīpašumos Baltijā šogad investēti 672 miljoni eiro
Kopējais ieguldījumu apjoms komerciālajā nekustamajā īpašumā Baltijā 2021. gada pirmajā pusgadā sasniedza aptuveni 672 miljonus eiro, pieaugot par 42 % salīdzinājumā ar 2020. gada attiecīgo periodu, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers dati.
Colliers analītiķi paredz, ka darījumu apjoms arī šogad pārsniegs vienu miljardu eiro gadā. Kopējais investīciju apjoms šogad lielā mērā būs atkarīgs no lielu darījumu skaita, gaidāmie divi-trīs liela mēroga darījumi var ievērojami palielināt gada pārdošanas apjomu, turklāt investīciju aktivitāti turpinās ietekmēt arī ekonomiskā un epidemioloģiskā situācija. Domājams, ka, ņemot vērā vispārējo tendenci Eiropā, investori labvēlīgo tirgus apstākļu dēļ turpinās industriālo un loģistikas kompleksu medības visās trīs Baltijas valstīs.
Šī gada pirmajā pusē pieci no desmit lielākajiem darījumiem notikuši tieši industriālajā sektorā. Tirgus spēlētāji pievērsuši ievērojamu uzmanību arī iepriekš nedaudz novārtā atstātajam dzīvojamo īres namu segmentam. Paredzams, ka vietējo un Baltijas investoru īpatsvars palielināsies gada laikā un kapitāla pieejamība pārliecinās investorus meklēt jaunas iespējas.
Saskaņā ar jūnijā veiktās investoru aptaujas rezultātiem Baltijas investoru noskaņojums ir pirkt, nevis pārdot aktīvus. Šāda nostāja turpinās ietekmēt piedāvājumu un līdz ar to arī ienesīguma likmes.
"Šobrīd skaidri redzam, ka investīciju apjomu nodrošināja galvenokārt Baltijas investoru aktivitāte, tomēr tas nenozīmē, ka to sastāvs kopumā ir strukturāli mainījies. Novērojam ceļošanas ierobežojumu radīto efektu, no kā labumu gūst investori ar savām vietējām komandām. Starptautisko investoru interese joprojām pastāv un pareizos apstākļos tā arī sāks materializēties darījumos. Runājot par ienesīgumu, jāatzīmē, ka vislielāko cenu kāpumu redzam industriālajā un nelielu biroju segmentā − tur, kur ēkas kvalitāte un nomnieku situācija vislabāk atbilst šī brīža investoru vēlmei ieguldīt līdzekļus stabilos naudas plūsmas objektos. Tirdzniecības platību segmentā pieprasīti ir lielveikali ar stipru enkurnomnieku (piemēram, pārtikas veikalu), bet citi aktīvu veidi šobrīd tiek uzskatīti par riskantiem. Ja tirgū būtiski nepalielināsies kvalitatīvu aktīvu piedāvājums, ienesīguma likmes turpinās samazināties arī otrajā pusgadā," stāsta Anžela Koļesņikova, Colliers partnere, Investīciju departamenta vadītāja.
Vairākums aptaujāto investoru (80%) uzsvēruši, ka komercīpašuma pieejamība pašlaik ir lielākais izaicinājums, savukārt nomnieku maksātspēja, salīdzinot ar 2020. gadu, ir mazāk satraucoša. Lielākā daļa aptaujāto investoru nākamgad plāno jaunu aktīvu iegādi, tomēr uzskatot, ka atbilstīgu ieguldījumu piedāvājums varētu būt ierobežots. 60% respondentu norādīja uz gatavību investēt visās trīs Baltijas valstīs, bet 20% apsver iespēju investēt arī ārpus reģiona. Baltijas valstis kā tirgus ar salīdzinoši augstāku ienesīgumu par labas kvalitātes produktiem turpina piesaistīt globālā kapitāla interesi. Tomēr jautājums par piemērotu aktīvu nepietiekamu pieejamību joprojām ir aktuāls lielāku darījumu skaitu ierobežojošs faktors.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/komercipasumos-baltija-sogad-investeti-672-miljoni-eiro-503894
