Kreditori turpina pārbaudīt Latviju
Kreditori turpina pārbaudīt Latviju
Arnis Kluinis
14.07.2009
Šonedēļ un vajadzības gadījumā arī ilgāk Latvijā strādās apvienotā Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) (ko)misija, lai izvērtētu Latvijas atbilstību apsolīto aizdevumu saņemšanai.
"Viņu darba uzdevumi ir formulēti pietiekami plaši," par kārtējo Latvijas finanšu sistēmas un pārvaldes aparāta pārbaudi Neatkarīgajai stāstīja Finanšu ministrijas komunikāciju departamenta direktore Diāna Krampe. Pārbaude sakrīt ar brīdi, kad Latvijas ministrijas u. c. iestādes sāk darbu pie valsts 2010. gada budžeta projekta gatavošanas. Latvijas puse centīsies parādīt, kādā veidā tā turpinās samazināt valdības kopējos izdevumus un savlaikus izbrīvēt naudu kredītu atmaksai, jo pretējā gadījumā Latvija kredītus varētu arī nesaņemt. Kreditoru pārstāvjus interesē arī tas, vai 2009. gada budžeta likuma grozīšana un valdības izdevumu samazināšana sāk reāli samazināt iztrūkumu Valsts kasē. Par saviem secinājumiem pārbaudes vadītāji varbūt informēs pēc 20. jūlija. Iepriekšējās reizēs viņi gan izteikušies īsi un aptuveni, atstājot gan EK, gan SVF vadītājiem brīvas rokas kreditēt vai nekreditēt Latviju. Proti, pārbaudes beidzas ar uzslavām Latvijai par nostāšanos uz pareizā ceļa un novēlējumiem spert vēl daudzus soļus kreditoru norādītajā virzienā.
Vakar tika atgādināts, ka kreditori paši nav vienojušies, ko viņi īsti grib no Latvijas. Ar ziņu aģentūru LETA un Bloomberg starpniecību līdz šejienei nonāca Barclays Capital analītiķa Kristiana Kellera apgalvojums, ka SVF nevēlēšanās piešķirt Latvijai finansējumu pat pēc Latvijas paziņojuma par apjomīgu izdevumu samazināšanu liecinot par aizvien lielākām domstarpībām starp SVF un ES. Viņš izskaidroja domstarpības tā, ka ES galvenokārt koncentrējoties uz politiskiem, bet SVF – uz ekonomiskiem jautājumiem. Līdz ar to dienas kārtībā atgriežoties jautājums par lata devalvāciju.
Vadoties pēc iepriekšējā gada beigās noslēgtās vienošanās, Latvijai šogad būtu jāsaņem no SVF 600 miljoni eiro jeb 420 miljoni latu. Pusei šīs naudas jau vajadzēja būt Latvijas Valsts kasē, bet SVF naudu nav devis. Arī Latvija ir atkāpusies no saviem solījumiem noturēt budžeta deficītu noteiktā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu u. tml. makroekonomiskajiem rādītājiem. Latvija ir tikusi tikai pie tās SVF aizdevuma daļas, ko tā paspēja saņemt jau 2008. gada beigās. Pēc tam SVF konstatēja, ka Latvija atļāvusies kreditoriem sniegt tādas atskaites par valsts ieņēmumiem un izdevumiem, kas jau robežojas ar krāpšanu.
EK, šķiet, samierinājusies ar visu, kas Latvijā notiek, jo tā nevēlas radīt precedentu Eiropas Savienības dalībvalsts bankrotam. Valsts kases preses pārstāve Zane Šneidere informēja, ka šobrīd nav zināms, kad līdz Latvijai varētu nonākt dažu Ziemeļvalstu un Centrāleiropas valstu solītie aizdevumi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/26052-kreditori-turpina-parbaudit-latviju.htm
