Lai samaksātu milzīgos apkures rēķinus, cilvēki ņem ātros kredītus
Ātro kredītu devējiem nav jātausta radiatori, lai uzzinātu, ka sākusies apkures sezona, un nav arī jālasa avīzes, lai uzzinātu par apkures tarifu pieaugumu – par to uzreiz liecina palielināts pieprasījums pēc ātrajiem aizņēmumiem.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pamanījis, ka ātro kredītu nozarē veidojas burbuļa riski, taču rosināt likuma izmaiņas, lai samazinātu nodokļu slogu komunālo maksājumu jomā un tādējādi mazinātu patērētāju vajadzību pēc šādiem kredītiem, negrasās.
Brīdina par burbuli
Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, viena no straujāk augošajām patēriņa kredītu jomām Latvijā ir tā sauktie ātrie kredīti, kurus ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību patērētāji ņem īstermiņa finanšu grūtību risināšanai. 2011. gadā izsniegti aptuveni 1,5 miljoni ātro kredītu, tas ir piecas reizes vairāk nekā 2010. gadā.
«Līdz 2008. gada krīzei mūsu valsts piedzīvoja nekustamā īpašuma burbuli, ko balstīja lētu hipotekāro kredītu viegla pieejamība. Šā perioda sekas mēs visi labi zinām, un liela daļa tās ir izjutusi arī uz savas ādas. Situācija ātro kredītu nozarē veidojas satraucoša, un ir redzami jauna sociālekonomiska burbuļa riski. Aizņemšanās bez nopietnas maksātspējas izvērtēšanas un jaunu kredītu ņemšana veco dzēšanai noved cilvēkus parādu slazdā, no kura izrauties ir ļoti grūti. Nozares spēlētāju īstenotā komercprakse liek nekavējoties meklēt risinājumus, jo pašlaik tiek noteiktas nesamērīgas procentu likmes (no 170% līdz pat 360% gadā, izņemot pirmo kredītu), neizprotamas pakalpojumu maksas, norādīja ekonomikas ministrs D. Pavļuts.
Aizņemas, lai izdzīvotu
Aptuveni 24,6% kredītņēmēju ātro aizdevumu izmanto, lai spētu izdzīvot līdz nākamajai algai, pērn tādu bija 15%, liecina portāla gudriem.lv pētījums. Tikai 28% ātro kredītu izmanto, lai iegādātos dārgākas preces vai dotos ceļojumā.
«Lai kā negribētos atzīt, tomēr daļai cilvēku tā dažkārt ir iespēja izdzīvot līdz algas dienai. Tā ir valsts ekonomiskā un sociālā situācija, kas cilvēkus novedusi šādā stāvoklī, kad jāaizņemas – ne tikai mājai vai automašīnai, bet arī normālai vidusmēra dzīvei un diemžēl pat izdzīvošanai. Varbūt dažkārt tiešām būtu pareizāk neaizņemties, bet doties meklēt palīdzību uz sociālajiem dienestiem,» atzina SIA Ferratum Latvia valdes loceklis Dmitrijs Horoņko.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/87751-lai-samaksatu-milzigos-apkures-rekinus-cilveki-nem-atros-kreditus.htm
