Latvijā vispieejamākie mājokļi ir Daugavpilī; Rīgā nopirkt dzīvokli vieglāk nekā Tallinā un Viļņā
Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, tā liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Tāpat Rīgā pērn bijuši pieejamākie mājokļi starp visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām.
Starp apskatītajām pilsētām dzīvesvietu pieejamības jomā Latvijā pērn līdere bijusi Daugavpils, tai sekoja Liepāja, Cēsis, Jelgava, Valmiera un visbeidzot Rīga.
Mājokļu pieejamību visās Latvijas pilsētās būtiski ietekmējušas zemākas hipotekārā kredīta procentu likmes. It īpaši Jelgavā, Liepājā un Rīgā, jo dzīvokļu cenas auga vienlīdz strauji vai pat straujāk par algām. Diemžēl Cēsīs straujo dzīvokļu cenu kāpumu nespēja atsvērt nedz zemākas likmes, nedz pieaugošās algas. Tādēļ, neskatoties uz to, ka Cēsis ir viens no līderiem mājokļu pieejamības ziņā Latvijā, dzīvesvietu kopējā pieejamība pērn ir pasliktinājusies. Šāda tendence Cēsīs novērojama, jo iedzīvotāju rocība strauji aug un pieprasījums pēc mājokļiem pilsētā ir krietni lielāks nekā piedāvājums. Tāpat pieprasījums aug, pateicoties nelielajam attālumam līdz Rīgai, - Cēsis ir viena no populārākajām izvēlēm, iedzīvotājiem plānojot pārvākšanos no Rīgas uz reģioniem un vienlaikus vēloties saglabāt darbavietu Rīgā.
Pēc Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji, domājot par jaunas mājvietas iegādi, joprojām vislabprātāk mitekli iegādātos tieši Rīgā vai novados, kas robežojas ar Rīgu (57%). Retāk - citās Latvijas pilsētās (27%) un lauku teritorijās (11%). Interesanti, ka spēcīgākais iemesls dzīvesvietas maiņai parasti ir labākas apkārtējās vides meklējumi - teritorijas sakoptība, parku un mežu tuvums u.c., ko atzīmējuši 49% aptaujāto. Tikai pēc tam seko radu un draugu dzīvesvietas tuvums (24%), labākas darba iespējas (23%) un labāka apkārtējā infrastruktūra (23%).
