Lems par Rīgas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādi
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien lems pa galvaspilsētas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādi.
Šīs teritorijas lokālplānojuma neesamība tika minēta kā viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturēja Rīgas attīstības plānu.
Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, lokālplānojuma izstrāde nepieciešama, lai iedzīvinātu pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves un apdzīvojuma attīstību Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.
Saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, esot jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un pilnveidojot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību.
Ar lokālplānojumu iecerēts telpiski nostiprināt stratēģiskos mobilitātes principus pilsētas centrā, kur gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta pārvietošanās ir prioritāra attiecībā pret privāto autotransportu, kā arī veicināt kvalitatīvas ārtelpas un apstādījumu struktūras attīstību.
Lokālplānojuma mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi.
Tas nepieciešams, lai saglabātu Rīgas centram raksturīgo kultūrvēsturisko vidi un vērtības, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvas jaunās arhitektūras radīšanu un augstvērtīgu pilsētvides dizainu, kā arī, lai saglabātu un kvalitatīvi attīstītu pilsētas centra vēsturiskās telpiskās struktūras un publiskās ārtelpas - ielas, bulvārus, laukumus, parkus, skvērus, ūdeņus un to krastmalas.
Lokālplānojums nepieciešams, lai attīstītu daudzveidīgas publiskās un dzīvojamās funkcijas pilsētas centrā, lielmēroga darījumu un pakalpojumu funkcijas paredzot ārpus blīvas vēsturiskās apbūves un plānojot tās kopsakarībā ar ilgtspējīgas mobilitātes stratēģiju un principiem.
Starp lokālplānojuma mērķiem norādīta kultūras centra attīstīšana kā arī vietējā un starptautiskā tūrisma veicināšana.
Lokālplānojumam esot jārada priekšnoteikumus uzņēmējdarbības un pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespēju nodrošināšanai.
Iecerēts, ka tas ļaus efektīvāk izmantot degradētās un nepilnvērtīgi izmantotās teritorijas un objektus, veidotu jaunu kvalitatīvu apbūvi, veicinās videi draudzīgu, efektīvu un drošu mobilitātes sistēmas attīstību, vides pieejamību un pārvietošanās iespējas pilsētvidē u.c.
Lokālplānojuma izstrādes gaitā paredzētas sabiedriskās apspriešanas.
Jau ziņots, ka Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, iepriekš preses konferencē informēja ministrs Plešs.
Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.
Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.
Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.
Ministrijas eksperti konstatējuši būtiskus trūkumus Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to Rīgas domei iebildusi arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.
Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču, kā atzīmē VARAM, tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.
Kā nesamērīgu soli ministrs atzīmē lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums.
Ministrs skaidroja, ka pašvaldība nav noteikusi konkrētas teritorijas, kurās azartspēles rīkot nedrīkst, bet aizliegusi tās visā pilsētas teritorijā. Turklāt neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz konkrētām teritorijām.
Savukārt pašvaldība informēja, ka konstatējusi virkni pretrunu, kas norāda, ka VARAM plāna izstrādes procesā nav pienācīgi pildījusi savus uzdevumus.
Domes ieskatā neesot pieļaujams, ka brīdī, kad plānojums ir stājies spēkā, ministrija sāk paust iebildumus, kas nav izskanējuši iepriekš.
Pašvaldības ieskatā, tādējādi faktiski tikušas apstrīdētas pašvaldības tiesības patstāvīgi veikt plānojuma izstrādes procesu. Normatīvais regulējums neparedzot ministram tiesības izvērtēt teritorijas plānojuma risinājumus, bet tikai konstatēt, vai ir pieļauti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām.
Šāda rīcība būtiski aizskarot Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un, ņemot vērā galvaspilsētas statusu - arī valsts intereses.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/lems-par-rigas-vesturiska-centra-lokalplanojuma-izstradi-509945
