Līdzīgi plūdi kā šogad Ogres upē atkārtojas reizi 100, vietām pat 200 gados
Ogres upē Lielpeču stacijā šonedēļ novērots tāds maksimālais ūdens līmenis, kas atkārtojas reizi 110 gados, bet Ogres novērojumu stacijā reizi 240 gados.
Daugavā pie Pļaviņām ūdens līmenis piektdien pārsniedza vēsturiski maksimālo atzīmi, - liecina Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) uzskata, ka pašvaldībām nav vienām pašām jācīnās ar pavasara plūdu radītajām sekām un valdībai ir ne tikai jāpauž skaidra apņēmība palīdzēt novadiem un to iedzīvotājiem sakārtot savas teritorijas pēc plūdiem, bet ikvienai valsts iestādei, kuras rīcībā ir piemēroti resursi, jāpalīdz iedzīvotājiem plūdu skartajās teritorijās.
Kā aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Maija Pētermane, Sprūdžs pauž nožēlu, ka piektdien, 19.aprīlī, valdības ārkārtas sēdē ministriem bija atšķirīgi viedokļi par situācijas nopietnību, tādēļ neizdevās vienoties par ārkārtas situācijas izsludināšanu plūdu vissmagāk skartajos novados.
Tāds lēmums, ja to skatītu nevis no juridiskā, bet cilvēciskā aspekta, ne tikai būtu būtiski atvieglojis pašvaldībām iespēju veikt operatīvos glābšanas darbus, bet arī apliecinājis pašvaldībām un iedzīvotājiem, ka šādā sarežģītā situācijā spējam būt saliedēti un koncentrēt resursus, uzskata ministrs.
Ja visi ministri piektdien būtu pabijuši plūdu epicentrā, viņu lēmums būtu citādāks, uzsver Sprūdžs. Tomēr, tā kā valdība neatbalstīja Daugavpils, Ogres, Ilūkstes un Pļaviņu novada domju lūgumu izsludināt tajās ārkārtas stāvokli, tad mazākais, ko valdība pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē var darīt, ir pierādīt, ka valdība strādā iedzīvotājiem, nevis otrādi.
Ministru kabinetam pirmdien ir jāpauž skaidra apņēmība palīdzēt iedzīvotājiem cīnīties ar plūdiem, kur tie vēl nav beigušies. Tāpat ir jāizstrādā konkrēts rīcības plāns un jāparedz finansējums, lai varētu ātri novērst ūdens stihijas radītās sekas, kā arī mazinātu plūdu riskus nākotnē. Ministrs piebilst, ka pašvaldības, to iestādes un operatīvie dienesti jau gandrīz nedēļu strādā diennakts režīmā un dara to ar milzīgu pašaizliedzību, apzinot strauji mainīgo situāciju un iedzīvotāju vajadzības un palīdzētu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/93254-lidzigi-pludi-ka-sogad-ogres-upe-atkartojas-reizi-100-vietam-pat-200-gados.htm?utm_source=feedly
