Liepājas metalurga akcionāra īpašumus insipcēs pēc nedēļas
Vēsma Lēvalde, 2012. gada 4. aprīlis
A/s Liepājas metalurgs lielākā reģistrētā akcionāra Sergeja Zaharjina piejūras īpašumā vides speciālisti plānoto pārbaudi no 4. aprīļa bija spiesti pārcelt uz 13. aprīli, jo bez īpašnieka klātbūtnes viņi teritorijā netika ielaisti.
S. Zaharjina patlaban neesot, tāpēc viņa pārstāvis vienojies ar Liepājas reģionālās vides pārvaldes speciālistiem, ka fizisko īpašumu kontroli varēs veikt 13. aprīlī. Taču visi dokumenti vides kontrolieriem esot iesniegti, Db.lv apstprināja Liepājas reģionālās vides pārvaldes (LRVP) direktores vietnieks Roberts Bērziņš.
Pēc viņa teiktā, būvvaldes atļaujas plašajai apbūvei kāpu zonā esot, tās reģistrētas arī zemesgrāmatā. Iespējams, daļa ēku saskaņotas arī LRVP, tomēr pirms 13. aprīļa R. Bērziņš atturējās izteikt kādus apgalvojumus.
TV3 raidījums Nekā personīga ziņoja, ka ka S. Zaharjina piejūras īpašumā sešu būvju vietā uzceltas 13 ēkas. Raidījuma rīcībā esošais nekustamā īpašuma inventarizācijas plāns liek secināt, ka sākotnējā apbūves platība pārsniegta gandrīz piecas reizes. Īpašumu ieskauj žogs, negaidītus viesus vēro videokameras, bet teritoriju sargā nikni suņi. Galvenā dzīvojamā ēka atgādina pili. Mājai ir vairāk nekā 400 kvadrātmetru. To atjaunojot, tā uzcelta četras reizes lielāka nekā iepriekšējā. Tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu, kas noteic, ka, rekonstruējot 300 metru piejūras joslā esošās ēkas, tās nedrīkst pārsniegt iepriekšējo būvapjomu.
Aizsargjoslu likums atsevišķos gadījumos atļauj palielināt ēku būvniecības apmēru, piemēram, ja būvi paredz pašvaldības teritorijas plānojums. Tas Nīcas pagastam tika apstiprināts 2007.gada septembrī, laikā, kad Zaharjina dzīvojamā ēka jau bija uzcelta. Vēl viens izņēmums ir gadījumā, ja atļauju dod reģionālā vides pārvalde.
Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Petermanis nezināja, vai visām Zaharjina ēkām ir būvatļauja, jo novada būvinspekcijas arhīvs glabājoties Liepājā. Taču viņš domā, ka likums nav pārkāpts, jo zemesgrāmatā nevarot ierakstīt nelikumīgi uzbūvētu ēku.
2007. gada Nīcas novada detālplānojumā viss S. Zaharjina īpašums iekļauts kāpu aizsargjoslā. Pirms tam tajā atradusies tikai daļa. Līdzās mājai tapis arī dīķis, tenisa laukums, baseina nojume un vairākas saimniecības ēkas. Kopā rēķinot, gandrīz pieckārtīgi pārsniegts apbūves apmērs, kāds bijis, Zaharjinam iegādājoties īpašumu 90.gadu vidū.
Nekustamo īpašumu Marijas Pērkonē Zaharjins iegādājās 90.gadu vidū. 2000. gadā īpašums ierakstīts zemesgrāmatā pēc tam, kad Zaharjins kļuva par Latvijas pilsoni.
Ne tikai 13 būves, bet arī žoga novilkšana apkārt īpašumam liek domāt par Aizsargjoslu likuma pārkāpumu. Likums paredz, ka norobežot pieeju jūrai nedrīkst. 2005. gadā pie īpašuma tika norakta kāpa un izbūvēts bruģēta taka uz jūru. Liepājas Reģionālā vides pārvalde atzina nodarījumu par nelikumīgu, taču Zaharjinam sodu neuzlika, kaut sods paredzēts līdz 1000 latiem.
Šis nav vienīgais gadījums Nīcas novadā, kad Reģionālā vides pārvalde konstatējusi būvvaldē saskaņotu, taču no vides aizsardzības viedokļa nelikumīgu būvniecību. Tomēr pasūtītāju šajā gadījumā nevar vainot, ja būvatļauja ir izsniegta, norāda R. Bērziņš.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/liepajas-metalurga-akcionara-ipasumus-insipces-pec-nedelas-369958
