Nekustamā īpašuma nodoklis tiks ielikts koridorā
Jau sākot no 2013. gada februāra, zemes, kā arī komerciālo un dzīvojamo telpu īpašnieki no pašvaldībām saņems jaunus nekustamā īpašuma nodokļa rēķinus. Sistēma tiek būtiski mainīta. Kā tieši? To žurnāls m2 un portāls varianti.lv noskaidroja Latvijas Finanšu ministrijā, kas ir izstrādājusi nodokļu likumdošanas labojumus.
Mājokļu iemītniekiem ir pamats satraukties, jo uz viņiem attiecināmo nodokļu likmes var pieaugt vairākkārt. Latvijas iedzīvotāji ilgus gadus ir dzīvojuši visai bezrūpīgi, un uz viņiem negūlās nepanesams nekustamā īpašuma nodokļa slogs. Tomēr ekonomikas krīze un ārējo aizņēmumu miljardi ir paveikuši savu melno darbu. Parādi kaut kā taču ir jāatdod un, lūk, valdība ārējo kreditoru spiediena ietekmē sāka meklēt jaunus nodokļu ieņēmumu avotus. Viens no pirmajiem soļiem bija mājokļa nodokļa ieviešana 2010. gadā. Tas sākās ar 0,1—0,3% likmi (atkarībā no nekustamā īpašuma kadastra vērtības). Un varasvīriem tas iepatikās. Atšķirībā no citiem nodokļiem izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa praktiski nav iespējams — darbinieka algu var paslēpt, bet ēku vai dzīvokli nekādi nenoslēpsi. Tādēļ, jau sākot ar 2011. gadu, mājokļa nodokļa likme tika dubultota līdz 0,2%, ja objekta kadastra vērtība nepārsniedz 40 000 latu, līdz 0,4% — ja tā ir 40 000 līdz 75 000 latu, un līdz 0,6% — ja lielāka par 75 000 latu. Pārējiem nekustamā īpašuma objektiem — komercobjektiem, zemei un inženieru būvēm — tika piemērota unificēta likme — 1,5% no kadastra vērtības. Vienīgais izņēmums bija neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kuru ar nodokli aplika divreiz — 1,5% par pašu zemi un vēl 1,5% par to, ka tā netiek apstrādāta. Te gan jāpiebilst, ka šī prakse nevilkās ilgi.
Darbaspēka vietā
«Nodokļu iekasēšanas nepilnības, kas izpaužas kā lielas kadastra vērtības atšķirība no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, un nepieciešamība samazināt nodokļu slogu, kas gulstas uz darbaspēku» — lūk, tādi pēc nekustamā īpašuma nodokļa reformas starpministriju darba grupas vadītāja Vjačeslava Dombrovska vārdiem ir galvenie Latvijas nodokļu likumdošanas, kas reglamentē nekustamo īpašumu jomu, kārtējo izmaiņu iemesli. Likuma spēku tie iegūs, sākot ar 2013. gadu.
«2013. gadā tiks ieviests nodokļa koridors — likme varēs būt 0,2—3% robežās, turklāt, īpašniekiem, kuru nekustamais īpašums tiek uzturēts atbilstoši visu piemērojamo noteikumu prasībām, maksimālā likme nevarēs pārsniegt 1,5%. Iznāk, ka lielākā daļa Latvijas nekustamā īpašuma objektu tiks aplikta ar nekustamā īpašuma nodokli robežās no 0,2 līdz 1,5% no kadastra vērtības. Runa tostarp ir arī par dzīvojamiem objektiem, kas iepriekš tika aplikti ar 0,2—0,6% likmi», — pastāstīja Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. Savukārt pilsētu un lauku ainavu kropļojošiem graustiem, kā arī neapstrādātai zemei tiks piemērota paaugstināta likme.
Iespējami varianti
Nodokļa likmes apmēru noteiks pašvaldības. «Tām dotas lielas iespējas. Vienas var visiem objektiem bez izņēmuma noteikt nodokļa likmi 1% apmērā, citas var piemērot zemas likmes mājokļiem, bet pārējiem nekustamā īpašuma veidiem piemērot jau lielāku likmi — līdz pat 1,5%, turklāt paliek iespēja saglabāt arī tās likmes, kas bija spēkā 2012. gadā. Viss būs atkarīgs no pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem», — norāda Finanšu ministrijas speciāliste.
Piedevām novadu un pilsētu pašvaldību domēm tāpat kā iepriekš būs ļauts patstāvīgi noteikt nodokļa maksājumu palielinājuma ierobežojumu robežas. Atgādināsim, ka iepriekš jaunā nekustamā īpašuma nodokļa rēķina summa nedrīkstēja pārsniegt iepriekšējā gada rēķina maksājumu vairāk par 25%. Tagad tas būs pilnībā atkarīgs no katras konkrētās pašvaldības labās gribas.
Sociālā taisnīguma kritēriji
Lai, no vienas puses, aizsargātu iedzīvotājus no pašvaldību nesamērīgiem tīkojumiem, bet, no otras puses, neļautu tām priekšvēlēšanu gadā bezatbildīgi izturēties pret budžeta ieņēmumiem, Saeima pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma ir ieviesusi piecus obligātus kritērijus, kas pašvaldībām būs jāievēro, nosakot nodokļa likmes un atvieglojumus.
Pirmais un svarīgākais no tiem ir sociālās atbildības princips. «Tas ir galvenais princips, par kura ieviešanu mēs ilgi diskutējām ar Pašvaldību savienību. Princips ir vienkāršs — pašvaldībām, nosakot likmju apmēru, ir jādomā, kā to lēmumi ietekmēs maznodrošinātos iedzīvotājus», — paskaidro Astra Kaļāne.
Tomēr šeit ir par ko padomāt. Principi ir principi, bet likumdevēji pēc būtības ir atraisījuši rokas pašvaldībām. Ja nākamgad pirms vēlēšanām deputāti, visdrīzāk, nodokli nepaaugstinās, tad pēc tam, kad pilsoņi būs izteikuši savu gribu, nekādu šķēršļu vairs nebūs. Bet tas nozīmē: ja pašlaik iedzīvotāji par dzīvokli maksā 0,2% no tā kadastra vērtības, tad pēc deputātu iegribas viņiem varētu nākties maksāt 1,5%, un tas jau ir 7,5 reizes vairāk.
Tomēr Finanšu ministrijas pārstāvjus šāda iespēja nesatrauc un viņi lūdz nenokaitēt atmosfēru. Pirmkārt, uz darbaspēka nodokļu samazināšanās rēķina vairums ģimeņu tā kā tā būs ieguvējas un spēs kompensēt jebkādu nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu. Otrkārt, viņi cer, ka pašvaldības savu apetīti tomēr pievaldīs. Turklāt cilvēki, iespējams, arī paši būs ar mieru maksāt lielāku nekustamā īpašuma nodokli, ja redzēs, ka par viņu līdzekļiem tiek remontēti ceļi, apgaismotas ielas un labiekārtota teritorija, Astra Kaļāne izteica visai optimistisku pieņēmumu.
Likuma ietvari
Otrs kritērijs ir objektīvās grupēšanas princips. Tas paredz vienādu likmju noteikšanu vienas kategorijas nekustamā īpašuma objektiem. Citiem vārdiem — diviem pēc vispārējiem parametriem vienādiem ražošanas cehiem, kas pieder dažādiem īpašniekiem, piemērojamām nodokļa likmēm jābūt vienādām. Finanšu ministrija tādējādi cer līdz minimumam samazināt korupcijas iespēju un nepieļaut, ka deputāti varētu krist kārdinājumā piešķirt noteiktas atlaides «īpaši draudzīgiem un dāsniem» uzņēmējiem.
Trešais kritērijs ir nodokļu piemērošanas efektivitāte. Nodokļa likmei jābūt tādai, lai administrēšanas izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus. Ar šo kritēriju ir saistīts arī nākamais — ceturtais kritērijs: pašvaldībām ir jāvadās pēc atbildīgas budžeta plānošanas principiem, tas ir — tām ir jāsalāgo nodokļu ieņēmumi ar saviem vispārējiem izdevumiem.
Visbeidzot, piektais princips — prognozējamība un stabilitāte. Pieņemtās nodokļa likmes nedrīkstēs mainīties vismaz divus gadus. Finanšu ministrija no savas puses arī apsola stabilitāti nekustamā īpašuma nodokļu jautājumos. Kā apgalvoja mūsu sarunas biedre, tuvāko trīs gadu laikā nekādas kardinālas izmaiņas šajā jomā nav gaidāmas.
Atlaide maznodrošinātiem un attīstībai
Sākot no 2013. gada, tiks paplašināts to personu loks, kas varēs cerēt uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Pašlaik tiesības uz šādu atlaidi ir tikai personām, kurām ir piešķirts maznodrošinātas personas statuss, un represētajām personām. Atlaides tiks piešķirtas arī daudzbērnu ģimenēm. Tām tiks ļauts maksāt tikai pusi no aprēķinātā nekustamā nodokļa maksājuma. Tomēr atlaide nekādā gadījumā nedrīkstēs būt lielāka par 300 latiem.
Labs piedāvājums uzņēmējiem, kas ir gatavi ieguldīt naudu nekustamos īpašumos — pašvaldības sniegs jaunas iespējas savu teritoriju attīstīšanai. Pirmkārt, pašvaldības varēs samazināt nekustamā īpašuma nodokli tiem gruntsgabaliem, uz kuriem tiek veikta uzņēmējdarbība. Runa galvenokārt ir par zemi, uz kuras tiek būvēti biznesa parki un ražošanas centri.
Otrkārt, samazinātas likmes var tikt piemērotas ēkām, kuras to īpašnieki ir saveduši kārtībā. Pašlaik pamestu māju remontēšana, teiksim tā, nav pārāk vilinoša no nodokļu viedokļa, jo pēc objekta atjaunošanas pieaug tā kadastra vērtība un reizē ar to palielinās arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma apmērs. Tagad pašvaldības, piešķirot atlaides, varēs šo efektu izlīdzināt.
Sodīs ar procentu likmi
Savukārt neapzinīgus nekustamo īpašumu īpašniekus gaida neapskaužama perspektīva. Par graustiem atkarībā no pašvaldības stingrības, kuras teritorijā tie atrodas, nāksies maksāt pilnu likmi — no 1,5 līdz 3% no objekta kadastra vērtības. Turklāt Finanšu ministrija pēc Pašvaldību savienības lūguma izdarīja, runājot šaha terminoloģijā, gājienu ar zirdziņu. Nereti grausti ir tik nolaistā stāvoklī, ka to vērtība ir tuvu nullei. Labojumi, sākot no 2013. gada, ļauj aprēķināt paaugstinātu nodokli, nevis vadoties pēc grausta kadastra vērtības, bet gan pēc zemes vērtības, uz kuras grausts atrodas. Tātad tam, kas šajā gadījumā ir vērtīgāks, tiks piemērots sods — maksimāls.
Gaidāmā nodokļu piemērošanas prakse nebūs pa prātam tiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem, kam pietrūkst laika un iespēju savas zemes apstrādāšanai. Pret šādām personām likums vērsīsies ar visu bardzību. Par neapsaimniekotiem gruntsgabaliem atkarībā no pašvaldības lēmuma nāksies maksāt pēc paaugstinātas likmes — no 1,5 līdz 3%. Turklāt šai likmei var tikt pieskaitīti vēl 1,5%, un tādējādi maksimālā nodokļa likme neapsaimniekotai zemei var sasniegt 4,5%.
Lai īpašniekam būtu tiesības uz parasto nodokļa likmi, zemi tiešām nāksies apstrādāt. Pašlaik šai nolūkā pietiek nopļaut zāli 30% no zemesgabala platības. Īpašnieki to arī izmanto — noiet gar ceļa malu ar pļāvēju un nomierinās. Sākot ar 2013. gadu, ar to būs par maz, jo likuma labojumi nosaka, ka jāapstrādā 70% zemesgabala platības. «Uz šādu nosacījumu uzstāja Zemkopības ministrija», — paskaidroja Finanšu ministrijas pārstāve.
Sekojiet jaunumiem
Lūk, tādas ir galvenās gaidāmās nodokļu izmaiņas. Šeit gan jāpiebilst, ka daudzas pašvaldības joprojām nav izlēmušas, kādas nekustamā īpašuma nodokļa likmes tiks piemērotas. Tādēļ Finanšu ministrija iesaka visiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem uzmanīgi sekot pilsētu un novadu domēs pieņemtajiem lēmumiem.
Pašvaldībām lēmumi par likmēm un atlaidēm jāpieņem ne vēlāk par 15. februāri. Tieši tad īpašniekiem ir jāsaņem paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokli.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2378
