Nira fonds: privātmājas Jūrmalā nerezidenti pērk ļoti reti, nesmādē sērijveida dzīvokļus
Ingrīda Drazdovska, [email protected], +371 67084452, 2013. gada 31. janvāris
Tikai 8% no dzīvokļu pirkumu darījumiem Rīgā 2012. gada 4. cetursknī bija saistīti ar nerezidentu aktivitāti, atsaucoties uz Zemesgrāmatas datiem, informē kompānija Nira fonds.
Nerezidenti reģistrējuši īpašuma tiesības uz 55 Jūrmalas dzīvokļiem un vairāk nekā 170 dzīvokļiem Rīgā, turklāt vairāk nekā puse darījumu Rīgā noslēgti par dzīvokļu iegādi tālajā centrā vai mikrorajonos. Jūrmalā lielākā ārzemju pircēju daļa izvēlas nekustamo īpašumu, kas paredzēts atpūtai, daudzi pirmkārt apskata privātmājas un zemes gabalus apbūvei, tomēr pērk tos reti.
«Runas par nerezidentu dominanci prestižākajos galvaspilsētas un Jūrmalas dzīvojamo platību segmentos ir nedaudz pārspīlētas,» piesaucot Zemesgrāmatas statistiku, secina Nira fonda valdes locekle Jevgēnija Markova. Piemēram, izpētot piecus lielākos dzīvokļu pirkuma darījumus ik mēnesi no oktobra līdz decembrim, varot secināt, ka nerezidenti vai tiem piederošie uzņēmumi bijuši iesaisīti septiņos darījumos Rīgā un sešos – Jūrmalā.
2012. gada oktobrī ar nerezidentiem Jūrmalā noslēgti 38% no visiem darījumiem, novembrī – 21%, decembrī – 37%. Absolūtos skaitļos aina paveras cita: Jūrmalā ārzemnieki kļuva par 22 apartamentu īpašniekiem oktobrī, 18 – novembrī un 15 –decembrī. Par Rīgu dati ir šādi – 53 darījumi oktobrī, 63 – novembris un nedaudz mazāk par 60 darījumiem decembrī. Tāpat varot novērot, ka paplašinās ārvalstu pircēju darījumu «ģeogrāfija». Vecrīgā, Klusajā centrā un to tiešā tuvumā oktobrī reģistrēti 10 darījumi, kuros iesaistīti nerezidenti, novembrī – 19, decembrī – 24. Tas nozīmē, ka 55–65% gadījumu ārzemnieki iegādājās dzīvokļus centra nomalē un mikrorajonos.
«Lielākā daļa ārzemju klientu iekļaujas summā, kas tikai nedaudz pārsniedz 143 tūkst. eiro – tas ir minimums, kas saskaņā ar likumu Par imigrāciju ļauj tiem pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Prestižajā centrā par šo pirkuma maksu ne vienmēr var atrast savām vēlmēm atbilstošu objektu. Tāpēc nerezidenti ar ierobežotu budžetu meklē dzīvokļus Katoļu, Lugažu, Tallinas, Eksporta ielā, ko pieņemts uzskatīt par tālo centru. Mikrorajonos nerezidenti pērk vai nu divus trīs dzīvokļus jaunceltnē – vienu pašu vajadzībām, otru – izīrēšanai, vai arī vairākus sērijveida dzīvokļus, kuri pēc tam tiek izīrēti, nodrošinot regulāru naudas plūsmu. Pēc 2012. gada pēdējā ceturkšņa darījumiem varam redzēt, ka liela daļa dzīvokļu, kurus iegādājās nerezidenti, maksā mazāk nekā 100 tūkst. latu. Iespējams, tas ir saistīts ar vēlmi diversificēt riskus,» pamatojoties uz kompānijas tirgus analīzes rezultātiem, stāsta Jevgēnija Markova.
Pēc 2012. gada otrajā pusē nerezidentiem pārdoto dzīvokļu skaita tirgus līderi bijuši projekti Antonijas ielā 16a un Alaukstas ielā 9.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/nira-fonds-privatmajas-jurmala-nerezidenti-perk-loti-reti-nesmade-serijveida-dzivoklus-387181
