PABA: Kurš segs Rīgas pilij nodarītos zaudējumus?
Žanete Hāka, 2013. gada 21. jūnijs
Rīgas pils ugunsgrēka gadījums parāda lielāku objektu apdrošināšanas sarežģīto dabu, norāda Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas (PABA) vadītājs Agris Auce.
Pašu prezidenta pili ir apdrošinājis Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN), bet būvdarbu veicēju – BTA. Tādējādi būs iespēja vērot kā divi lielākie pašmāju apdrošinātāji piedalās Latvijas nacionālā objekta atjaunošanā. Lai gan BAN ir ar lielu ārzemju investoru kapitāla daļu un BTA īpašnieki esot holdingsabiedrības no B3 līdz B6, šo apdrošinātāju Latvijas izcelsmi nav iemesla apšaubīt.
Prezidenta pils kā īpašums ir ticis apdrošināts AAS BAN ar apdrošinājuma summu 5,4 miljoni latu un uz pirmā riska noteikumiem. Tas rāda, ka VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir veikuši riska analīzi un novērtējuši, ka lielāks zaudējums nav ticams. Pašlaik pēc cietušajām platībām izskatās, ka ugunsgrēka postījumi varētu būt ievērojami lielāki, norāda PABA.
Parasti īpašuma apdrošināšana būvdarbu laikā nav spēkā, jo būvdarbi ir paaugstināts risks un būvdarbu laikā īpašumam ir nepieciešams atsevišķs – būvdarbu apdrošinājums. Šādu apdrošinājumu būvniekiem ir sniedzis AAS BTA. Būvdarbu apdrošināšanai būtu jāsatur vismaz trīs daļas – pašu rekonstrukcijas darbu apdrošināšana tāmes vērtībā, darbu vietā esošā īpašuma apdrošināšana (tas ir pati pils) un atbildība pret trešajām personām.
«Apdrošināšana ir līgums starp klientu un apdrošinātāju, polise ir līgums ar saviem īpašiem noteikumiem. Tāpēc tagad mēs redzēsim, par ko, pēc līguma nosacījumiem apdrošinātājiem būs jāmaksā, un par ko viņi atteiksies maksāt,» norāda A. Auce, piebilstot, ka pēc tā arī varēs vērtēt apdrošinājuma iegādātāju prasmes un profesionalitāti veicot šo savu pienākumu. Dažiem no cietušajiem, piemēram, muzejiem, šķiet, nemaz nav apdrošinājuma seguma attiecībā uz eksponātiem. Muzeju iespējas saņemt kompensācijas no apdrošināšanas būs atkarīgas no tā, kurš tiks atzīts par vainīgu negadījumā – ja tā būs būvnieku vaina, tad, iespējams, ka būvnieku atbildības apdrošinātājs BTA kompensēs arī zaudējumus trešajām personām, tai skaitā, muzejiem. Parasti Latvijas standarta īpašuma apdrošināšana neatlīdzina zaudējumus par mākslas un citām unikālām vērtībām, norāda PABA.
PABA norāda, ka Prezidenta pils ugunsgrēks pasaules kontekstā nav nekas unikāls – ir degušas arī slavenākas un labāk apsargātas ēkas. Pirms pāris gadiem uguns apturēja Las Alamosas nacionālās militārā kodolpētniecības laboratorijas darbību ASV; 2008. gadā notika Kvebekas vēsturiskā Arsenāla ugunsgrēks, kura atjaunošanas darbi būs pabeigti tikai 2016. gadā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/paba-kurs-segs-rigas-pilij-nodaritos-zaudejumus-396231
