Potenciālos investorus Latvijā atbaida ēnu ekonomika un birokrātiskais mudžeklis
Aptaujātie ārvalstu investori Baltijā, Eiropā, Skandināvijā un Ziemeļamerikā kā galvenos šķēršļus pozitīva lēmuma pieņemšanā par investīciju veikšanu Latvijā min nevis perspektīvu biznesa ideju trūkumu, vāju tirgus potenciālu vai niecīgas peļņas iespējas, bet gan biznesa vides nesakārtotību.
Kā galvenos investīciju šķēršļus, ar ko visbiežāk saskārušies Latvijā, investori atzīmē ēnu ekonomiku (33%), likumdošanas, juridisko, birokrātisko nesakārtotību (20%) un tiesu sistēmas nepilnības (10%), liecina Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centra pētījums.
Pēc aptaujāto vietējo investīciju ekspertu domām, uz Latviju visbiežāk nāk trīs investoru tipi – industriālie un institucionālie, pionieri un amatieri. Industriālie un institucionālie investori ir lielie investīciju uzņēmumi un fondi, kam ir ilggadēja pieredze dažādu projektu īstenošanā. Šādi investori Latvijā ir pārstāvēti visvairāk. Savukārt par pionieriem tiek apzīmēti tādi investori, kuriem nav iepriekšējas pieredzes, bet ir stabils kapitāls. Parasti tos interesē inovatīvas biznesa idejas. Šīs grupas investori visbiežāk dod priekšroku ieguldījumiem ar investīciju fondu starpniecību. Amatieri ir investori, kam nav iepriekšējas pieredzes, bet ir augsta motivācija un proaktivitāte pašiem analizēt un izvērtēt biznesa vidi. «Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt ārvalstu investīcijas, svarīgi pirms biznesa idejas prezentācijas saprast, kāds ārvalstu investors tiek uzrunāts, lai labāk sagatavotos sarunai,» norāda Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs un valdes loceklis Latvijā Daniils Ruļovs, piebilstot, ka ārvalstu investoriem ir salīdzinoši augstas ekspektācijas attiecībā uz investīciju atdevi – 77% no aptaujātajiem respondentiem sagaida peļņu pirmo piecu gadu laikā. Tikai neliela ārvalstu investoru daļa sagaida arī ilgtermiņa atdevi – peļņu pēc 5–10 gadiem. «Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt ārvalstu investīcijas, jābūt gataviem pierādīt, ka spēs nodrošināt atdevi jau 3–5 gadu laikā,» teic D. Ruļovs.
Viņš arī informē, ka ārvalstu investoru vajadzības no dažādiem reģioniem atšķiras, piemēram, investori no Baltijas sagaida lielāku informācijas pieejamību no valsts institūcijām, savukārt Centrāleiropas un Skandināvijas investoriem svarīgas vienkāršas un ērti nokārtojamas birokrātiskās procedūras. Pēc aptaujāto ekspertu vērtējuma, investoru pašiniciatīva, aizstāvot savas intereses un tiesības, ir salīdzinoši vāja. Biežāk notiekot aiziešana no Latvijas tirgus vai investīciju pārcelšana uz citu, pievilcīgāku mērķa valsti. Pētījuma dati liecina, ka investori akcentē nepieciešamību sakārtot uzņēmjdarbības vidi (tiesiskās vides caurredzamība un ātrums; skaidra nodokļu politika, birokrātijas mazināšana), izskaust ēnu ekonomiku, kā arī mudina izstrādāt pārdomātu migrācijas politiku, uzrunājot arī potenciālos aizbraucējus, jo jau tagad izjūtams darbaspēka trūkums.
***
EKSPERTU VIEDOKĻI
Zvērināta advokāte, advokātu biroja Borenius partnere Laine Skopiņa:
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/latvija/69413-potencialos-investorus-latvija-atbaida-enu-ekonomika-un-birokratiskais-mudzeklis.htm
