Rail Baltica dzelzceļa līnijā būs 16 reģionālie mobilitātes punkti
Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.
Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.
Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā
Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.
“Ar Rail Baltica patiesi sagaidāms apvērsums pārvietošanās paradumos. Kad sāks kursēt Rail Baltica reģionālie vilcieni, cilvēkiem vairs nebūs sava dzīvesvieta jāpakārto tuvāk Rīgas vai savas apkaimes centram - tikpat labi varēs pārcelties dzīvot, piemēram, Bauskas vai Salacgrīvas tuvumā, un ātri un ērti sasniegt savu darba vietu. Tāpat tiks pavērtas iespējas veidot jaunas darba vietas reģionos vai pat strādāt kaimiņvalstīs, piemēram, Kauņā vai Pērnavā,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
“Lai izveidotu simbiozi starp reģionālo mobilitāti, mikromobilitāti un dzelzceļu, būs nepieciešama cieša pašvaldību līdzdarbība apkaimes pielāgošanā, kas dos stimulu reģionu attīstībai un jaunām tautsaimniecības aktivitātēm.”Būvprojektēšanas uzvarētāja partnera – Spānijas uzņēmuma Ineco, kam ir pasaules mēroga pieredze transporta infrastruktūras projektēšanā, pārstāvis Hosē Maria Lorente (Jose Maria Llorente) atzīmēja, ka uzņēmums jau aktīvi darbojas Rail Baltica projekta ietvaros, un ir gatavs dot savu pienesumu – starptautisku pieredzi – arī reģionālo staciju projektēšanā, lai kopīgi attīstītu augsta līmeņa projektu.
“Dzelzceļu līniju attīstība jau vēsturiski ir devusi īpašu grūdienu jaunu inovāciju, industriju un valstu ekonomiskai attīstībai. Arī Rail Baltica nav izņēmums,” akcentēja RERE GRUPA valdes priekšsēdētaja Mārīte Straume. “RERE Grupa būvuzņēmums partnerībā BERERIX jau šobrīd veiksmīgi īsteno Rail Baltica centrālās stacijas mezgla projektu kopā ar kolēģiem no Beļģijas un Itālijas. Reģionālo mobilitātes punktu būvprojektēšanai mūsu infrastruktūras uzņēmums RERE VIDE ir apvienojis spēkus ar Spānijas uzņēmumu INECO. Apvienojot pasaules un lokālo pieredzi pareizā sinerģijā, mēs kopā ar pasūtītāju varēsim kartē iezīmētajiem punktiem piešķirt jau konkrētus apjomus un formas.“
Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos satiksies dažādi transporta veidi – dzelzceļš, reģionālie autobusi un pašvaldību sabiedriskais transports, privātās automašīnas, velosipēdi un citi mikromobilitātes rīki.
Rail Baltica dzelzceļa sistēma tiek plānota tā, lai spētu nodrošināt reģionālo vilcienu kursēšanu arī pāri valstu robežām, tādējādi ļaujot savienot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pierobežu reģionus. Tāpat sistēma ļaus nodrošināt efektīvu pārsēšanos uz starptautiskajiem vilcieniem.
“Rail Baltica ir pārrobežu ātrgaitas dzelzceļa projekts ar mērķi savienot Baltijas valstis gan vienu ar otru, gan ar kopējo Eiropas dzelzceļa tīklu. Lai pilnībā izmantotu potenciālu, reģionālā satiksme un mobilitātes punkti kļūs par būtisku Rail Baltica daļu, taču reģionālās stacijas būs tieši tik efektīvas, cik efektīvi būs savienojumi ar tām, un cik vietējo iedzīvotāju vajadzībām piemēroti būs atbalstošās infrastruktūras un mikromobilitātes risinājumi, un šeit būtisks faktors arī nākotnē būs sadarbība ar pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem, tai skaitā, lai plānotu papildus cilvēkresursus un finansējumu, un lai kopīgi realizētu potenciālu, ko pašvaldības kopējai attīstībai var nest šo staciju izbūve,” saka Kitija Gruškevica, RB Rail AS Latvijas filiāles vadītāja.
“Neraugoties uz to, ka kopējā projekta ietvaros stacijām piedāvāts arī vienots vizuālais tēls, ko paredz arhitektūras, ainavu un vizuālās identitātes vadlīnijas, projektēšanas gaitā būs ne tikai iespējams, bet arī vēlams iestrādāt ar arī konkrētās pašvaldības identitāti, lai tā kļūtu arī par vienu no pašvaldības simboliem,” K. Gruškevica papildināja.
Atkarībā no prognozētā pasažieru skaita pasažieru skaita Latvijā plānoti trīs reģionālo staciju tipi – lielas, vidējas un mazas stacijas. Staciju dizains ir kā atsauce uz tradicionālajām Baltijas valstu ēku vertikālajām konstrukcijām un Baltijas jūru izmantojot kā iedvesmas avotu. Lielo Rail Baltica staciju ēku jumti tiks veidoti viļņoti. Staciju ēkas raksturo stiklota fasāde, kas ļauj telpas veidot gaišas un pārskatāmas, sienu dizainam izmantojot koka paneļu apdari. Koku paredzēts lietot arī stacijas iekštelpu mēbelēs. Stacijās paredzēts izmantot arī dažādas jaunās tehnoloģijas. Visas staciju ēkas būs gandrīz nulles emisijas ēkas ar augstām vides prasībām. Reģionālajās stacijās domāts arī par apkārtnes labiekārtojumu, lai pasažieri var ne tikai uzturēties pievilcīgā vidē, bet arī izmantot funkcionāli izplānotu, ērti lietojamu un labiekārtotu ārtelpu.
Raksta pilno versiju var aaplūkot: https://www.db.lv/zinas/rail-baltica-dzelzcela-linija-bus-16-regionalie-mobilitates-punkti-509676
