Vairāk nekā biznesa projekts
Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.
Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.
Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.
Spoža pērle
Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.
Grāmatai ir trīs autores – arhitekti Aija Ziemeļniece un Jānis Zilgalvis, kā arī muižas saimniece pati. Ieguldīta ne tikai nauda Kad īpašumu iegādājās Burkānu ģimene, divās ēkās – kalpu mājās – pieticīgos apstākļos kopumā vēl dzīvoja 14 iedzīvotāju. Pārējās ēkas bija ar cauriem jumtiem un izsistiem logiem. Arī kungu mājā pārsegumi bija bojāti, telpas – izdemolētas, piemēslotas. Muižas stallī tolaik kāds vēl turējis govi. Lai saglābtu stalli un citas ēkas, būvinženieriem un arhitektiem bija nopietni jāpalauza galvas. Katastrofālā stāvoklī bija arī muižas pirtiņa un siernīca – gadu desmitiem tās bija bojājis mitrums no caurā jumta. Muižas klēts un sīklopu kūts bija uz sabrukšanas robežas, tāpēc tās nācās nojaukt. Tomēr muižas ansamblis joprojām ir bagātīgs – to veido septiņas rekonstruētas vēsturiskās ēkas. Lai gan nevienai no tām nav arhitektūras pieminekļa statusa, jaunie muižas īpašnieki sekojuši, lai ēkas atdzimtu tādā veidolā, kādas tās būvētas pirms aptuveni divsimt gadiem. Telpās skatiem atsegti vecie mūrīši un krāsnis, vēsturiskās griestu velves, dēļi un citas oriģinālās detaļas, kas nebija zudušas vai vienkārši sapuvušas.
Cents centā rēķināts, cik daudz līdzekļu ieguldīts Mazmežotnē, nav, atzīst Iveta. Rekonstrukcijā un ēkas un teritorijas pielāgošanā viesu uzņemšanai varētu būt ieguldīti aptuveni divi miljoni eiro. Var labi just, ka īpašumā ieguldīta ne tikai nauda, bet arī izpratne par vēsturisko mantojumu un pozitīva enerģija.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/zinas/vairak-neka-biznesa-projekts-488351
