Valsts sola lētus kredītus zemes iegādei
Ilze Šteinfelde
Zemkopības ministrija (ZM) rosina paredzēt valsts atbalstu lētu kredītu veidā tiem lauksaimniekiem, kuri iegādājas zemi. Pēc ZM aplēsēm, aizdevumus šādam mērķim vajadzētu izsniegt ar gada likmi robežās no 3 līdz 4 procentiem un ar maksimālo aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem.
Saskaņā ar ZM ieceri, šādu kredītlīniju administrēs Latvijas Hipotēku un zemes banka, kura izvērtēs projektu pieteikumus, izsniegs aizdevumus un tos administrēs, kā arī uzņemsies kredītrisku, izņemot to daļu, ko garantēs valsts akciju sabiedrība Lauku attīstības fonds. ZM lēš, ka, piesaistot 30 miljonus latu kredītlīnijai, šādā veidā Latvijas lauksaimnieki varētu iegādāties aptuveni 35 000 hektāru zemes, ja vidējā zemes pārdošanas cena būtu 850 lati par hektāru.
ZM uzskata, ka atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010. gada lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kas netiek apstrādāta vai uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemju īpašnieki, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt savu īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai. Tāpat lauksaimnieku rīcībā joprojām lielu īpatsvaru aizņem nomāto zemju platības, un Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam atbalsta pasākumos ir noteikti saistību periodi. Daudziem lauksaimniekiem var rasties un arī rodas problēmas ar saistību izpildi un ir jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.
Komercbanku vērtējumā vēl 2000. gadā lauksaimniecības nozare bija viena no riskantākajām un nestabilākajām tautsaimniecības nozarēm. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ aizdevumi lauksaimniecībai tika izsniegti galvenokārt tehnikas iegādei, bet zemes iegāde un fundamentālā būvniecība netika atbalstīta. No banku viedokļa, ja saimniecības nespētu pildīt savas saistības, tehnika un iekārtas bija vieglāk realizējamas nekā zeme vai īpašumi.
Tāpēc tās saimniecības, kas vēlējās attīstīties un izveidot racionālu zemes struktūru, kā arī stabilitāti, iegūstot zemi savā īpašumā, to nevarēja izdarīt. Lauksaimniekiem brīvu līdzekļu nebija, un šādiem mērķiem bankas aizdevumus nepiešķīra. Arī tie lauku teritoriju iedzīvotāji, kas paši savā īpašumā esošo zemi nevēlējās vai nebija spējīgi apstrādāt, nevarēja to pārdot.
Ņemot vērā situāciju, ka šobrīd vairākumam Latvijas lauksaimnieku nav pieejami brīvi finanšu resursi lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, ZM paredz, ka, ieviešot atbalsta programmu, tiks veicināta zemes iegāde tieši Latvijas lauksaimnieku vidū.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/ekonomika/latvija/64531-valsts-sola-letus-kreditus-zemes-iegadei.htm
