VNĪ jaunajos līgumos ar būvniekiem tiks iekļauta cenu indeksācija
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jau tuvākajā laikā jaunajos līgumos ar būvniekiem sāks iekļaut cenu indeksāciju, savukārt iepriekš noslēgtajos līgumos paredzēti divi scenāriji - pieejamā finansējuma apmēra palielināšana, nepagarinot projekta īstenošanas termiņu, un finansējuma apmēra palielināšana, pagarinot plānoto projekta īstenošanas termiņu, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
VNĪ patlaban izvērtē kapitālsabiedrības atbildībā esošo projektu īstenošanas gaitu, jo Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī pandēmijas periods atstājis ietekmi uz būvniecības nozari un tas ietekmēs gan atsevišķu projektu īstenošanas termiņus, gan nepieciešamo finansējumu, informē Griškevičs.
Būvkomersanti turpina apkopot informāciju, lai iesniegtu detalizētu izmaksu pieauguma dokumentāciju, taču jau šobrīd iesniegtie dokumenti un aptuvenās izmaksu pieauguma aplēses ir mērāmas miljonos eiro, uzsver Griškevičs. Būvniecības projektu norises riski saistīti ar karadarbības un pandēmijas radīto būvmateriālu cenu kāpumu, nepieciešamo finansējuma apmēru un darbaspēka pieejamību.
Risinājumi katrā no 23 šobrīd īstenotajiem būvniecības stadijā esošajiem VNĪ projektiem atšķiras, taču kopumā būvniecības projektu īstenošanā VNĪ iezīmējušies divi scenāriji - pieejamā finansējuma apmēra palielināšana, nepagarinot projekta īstenošanas termiņu, un finansējuma apmēra palielināšana, pagarinot plānoto projekta īstenošanas termiņu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka būvniecības izmaksas šī gada aprīlī vien Latvijā pieauga vidēji par 21,6% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu. Griškevičs norāda, ka VNĪ nevar prasīt, lai pasaules mēroga risku iestāšanās būtu pilnībā pārnesama uz līguma izpildītāju, tādēļ kopā ar visām iesaistītajām pusēm VNĪ pārskata projektiem atvēlētā finansējuma apmērus.
Valsts pasūtītajos būvniecības projektos izmaksu pieaugums tiek rūpīgi izvērtēts. Griškevičs skaidro, ka būtiski ir veidot vienlīdzīgu atbildības un risku sadali starp pasūtītāju un izpildītāju, jo tādas papildu izmaksas, kuras būvkomersants varēja saprātīgi paredzēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus to novēršanai, netiek plānots segt. VNĪ ir izstrādāti izmaksu, kas radušās straujās ģeopolitiskās situācijas izmaiņu dēļ, izvērtēšanas kritēriji, ko uzņēmums jau pielieto izmaksu pārskatīšanai esošajos projektos.
Griškevičs apgalvo, ka darbi neapstāsies, atsevišķos projektos iespējamas korekcijas finansējuma apjomā vai īstenošanas laika grafikā. VNĪ strādā ar katru būvkomersantu atsevišķi, lai tuvāko divu mēnešu laikā varētu pieņemt lēmumu par projektu turpmākajiem īstenošanas scenārijiem, vienlaikus nodrošinot darbu nepārtrauktību līdz gala lēmuma pieņemšanai.
Lielākajos nacionāla mēroga projektos, piemēram, Jaunā Rīgas teātra un Rīgas pils rekonstrukcijā, ar valdības atbalstu papildu finansējums jau rasts, VNĪ turpina darbu pie visu projektu situācijas detalizēta izvērtējuma. Atsevišķiem projektiem ir iespēja piesaistīt līdzekļus, pārdalot projektiem paredzēto finansējumu no neapgūtiem projektu budžetu līdzekļiem.
Griškevičs informē, ka šāds risinājums rasts Rīgas pils Kastelas rekonstrukcijas projekta īstenošanai sākotnēji plānotajā apjomā. Rīgas pils projektam nepieciešamais papildu finansējums piesaistīts no vairāku citu projektu finansējuma pārdales, kopsummā veidojot papildus pieejamo finansējumu 2,74 miljonu eiro apmērā. Līdzīgi arī Jaunajam Rīgas teātrim projekta pilnvērtīgai īstenošanai ar valdības atbalstu piesaistīts papildu finansējums 2,69 miljonu eiro apmērā.
VNĪ vadītājs informē, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka ietekmēts tiks arī koncertzāles "Lielā ģilde" pārbūves un atjaunošanas projektā noteiktais budžets un termiņš, jo būvdarbi tiks sākti jaunajā tirgus situācijā un izejmateriāli jāiegādājas saskaņā ar jaunajiem tirgus nosacījumiem, kas būtiski ietekmēs arī to sagādes iespējas un termiņus. VNĪ, kopā ar Kultūras ministriju un citām projektā iesaistītajām pusēm, jau ir veikusi pārrunas par iespējamo papildus finansējumu, projekta sadalīšanu vairākos pieejamā finansējuma periodos, vienlaikus nodrošinot lietotājam, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, vitāli nepieciešamo darbu veikšanu.
Arī valsts drošības infrastruktūras izveides un modernizācijas projektos jūtama cenu kāpuma ietekme, atgādina Griškevičs. Gada sākumā VNĪ bija jāizsludina jauna cenu aptauja Austrumu robežas izbūves projektam, kas ir augstas prioritātes valsts drošības projekts. Gan pirmajā, gan otrajā cenu aptaujā uzvarēja SIA "Citrus Solutions".
Griškevičs skaidro, ka jaunā cenu aptauja bija jāizsludina, jo būvkomersants savlaicīgi informēja VNĪ par nespēju uzturēt iepriekš iesniegto piedāvājumu. Tika pieņemts lēmums izsludināt jaunu cenu aptauju, kuras rezultāti atbilda tā brīža tirgus situācijai.
Noslēgumam tuvojas arī nākamo Austrumu robežas posmu cenu aptauja, kuras rezultātus VNĪ sola paziņot jau tuvāko nedēļu laikā.
Saskaņā ar Ekonomikas ministriju (EM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu" VNĪ turpmākajos būvniecības ieceru īstenošanas līgumos iekļaus indeksācijas iespējas jau sākotnējā stadijā, kas ļaus ātrāk risināt izmaksu kāpuma radīto ietekmi uz projektu īstenošanu, skaidro Griškevičs.
Saskaņā ar EM iesniegto noteikumu projektu pasūtītājs pats varēs izvēlēties indeksācijas modeli, kas atbilst konkrētās būvniecības ieceres raksturojumam, izvērtējot ar ieceres īstenošanu saistītos riskus. VNĪ šobrīd ir apzinājusi iespējamo indeksācijas modeli, kuru plānots iekļaut jaunajos līgumos, kas paredz periodiska izmaksu kāpuma fiksēšanu atbilstoši darbu izpildei un cenu indeksāciju, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes indeksus.
Līgumus, kuros jau to noslēgšanas brīdī iekļauta indeksācija, plānots slēgt jau tuvākajā laikā, informē Griškevičs. Savukārt esošajos līgumos, lai nodrošinātu darbu nepārtrauktību, līdz tiks izstrādāti vienoti izmaksu sadārdzinājuma izvērtēšanas kritēriji, VNĪ pārskata kritisko darbu apmaksas grafikus, lai būvkomersantiem atvieglotu norēķinus ar apakšuzņēmējiem, jo ir atsevišķi projekti, kuros būvkomersantiem jau šobrīd ir grūtības norēķināties ar saviem apakšuzņēmējiem.
VNĪ nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 miljonu kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 hektāru platībā un 3536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 hektāri.
Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/vni-jaunajos-ligumos-ar-buvniekiem-tiks-ieklauta-cenu-indeksacija-507950
