Augstceltnes Ķīpsalā slienas negribīgi
Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030. gadam iedzīvotājiem ir iespēja apspriest līdz 8. februārim, bet apspriešanas sanāksme paredzēta 23. janvārī. Iepriekšējais teritorijas plānojums bijis gana ambiciozs, lai to izdotos īstenot, savukārt šis solās būt piezemētāks.
Kopš 2011. gada Latvijā ir izveidota jauna teritorijas attīstības plānošanas sistēma, un līdz ar izmaiņām likumos, kā arī sociālekonomiskajiem nosacījumiem un izpratni par pilsētas attīstību ir nepieciešams izstrādāt jaunu Rīgas teritoriālo plānojumu. Ar plānošanas dokumentiem var iepazīties gan internetā, gan klātienē, un iedzīvotāji ir aicināti aktīvi iesaistīties apspriešanā, tās gaitā konsultēties ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem un sniegt savus priekšlikumus un komentārus.
Piemēram, dokumentā norādīts, ka Rīgā netiek plānotas jaunas dzīvojamās apbūves teritorijas, tā notiks līdz šim noteiktajās apbūves teritorijās, tajā skaitā plānotajās, bet līdz šim neapgūtajās platībās. Pilsētas centrā un tā tuvumā apbūves zonējums ir elastīgāks, pieļaujot plašākas izmantošanas iespējas un lielāku stāvu skaitu, bet virzienā no centra uz pilsētas robežām stāvu augstums un funkciju daudzveidība samazinās atbilstoši apbūves tipam. No pilsētas centra attālākajās līdz šim neattīstītajās dzīvojamās apbūves teritorijās pārsvarā plānota mazstāvu un savrupmāju apbūve, respektējot iedzīvotāju izteikto viedokli.
Plānošanas dokumentos uzsvērts, ka Rīgā jāveido veloinfrastruktūra un stāvparki. Ir norādīti stāvparku sistēmas ieviešanai nepieciešamie rezervētie zemesgabali. Stāvparki gan līdz šim nav pat ne pa pusei īstenots projekts, un stāvparku bums tā arī nav iestājies. Iedzīvotāji ir izveidojuši savu stāvparku modeli, novietojot automašīnas pie lielveikaliem, savukārt veikalu īpašnieki ievieš maksu par stāvvietu izmantošanu, lai tādējādi ierobežotu ilgstošu auto atstāšanu. Tagad tiek pieļauts, ka stāvparku veiksmīgas darbības sekmēšanai tiem rezervētajos zemes gabalos daļu no platības var izmantot publiskām funkcijām, ja tiek nodrošināts plānotais vietu pieprasījums un netiek traucēta stāvparka darbība.
Jaunajā teritorijas plānošanas dokumentā vērība veltīta arī auto novietošanai iekšpagalmos un uz ielām pie daudzdzīvokļu namiem, kas ir sāpīga problēma mikrorajonu iemītniekiem. Lai iekšpagalmus atslogotu un mazinātu stāvvietu trūkumu, plānots rezervēt pašvaldības īpašumā esošos zemes gabalus autostāvvietu izveidei. Turpmāk transportlīdzekļu novietnes varēs ierīkot ielu sarkano līniju koridora robežās, ja tas paredzēts ielas atjaunošanas vai izbūves projektā.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments informē, ka ir veikta iedzīvotāju aptauja, noskaidrojot viedokli par dzīvi apkaimē un risināmajiem jautājumiem. Apkaimju centru noteikšanā noteicošais ir bijis iedzīvotāju viedoklis. Taču centri nav noteikti visās 58 Rīgas apkaimēs, bet gan tikai tajās, kur iedzīvotāju vidū bijusi lielāka vienprātība par apkaimes centra atrašanās vietu, kā arī pārējie pieejamie dati norāda uz potenciālu apkaimes centra attīstībai. Piemēram, apkaimes centra nav Beberbeķu, Bukultu, Dārzciema, Dārziņu, Dreiliņu, Kleistu, Kundziņsalas u.c. apkaimēm.
***
PAR APSPRIEŠANU
• Rīgas teritorijas plānojuma redakcijas un vides pārskata apspriešanas sanāksme paredzēta 23. janvārī pulksten 17 Rīgas domes Sēžu zālē Rātslaukumā 1.
• Plānošanas dokumenti publiskās apspriešanas laikā būs pieejami: interneta portālā geolatvija.lv/geo/tapis3#document_9020 un http://www.rdpad.lv/rtp/izstrade/; izstādē Rīgas domē, 2. stāva vestibilā, Rātslaukumā 1; klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (Amatu ielā 4, 5. stāvā) apmeklētāju pieņemšanas laikā.
• Papildu informācija: http://www.rdpad.lv/rtp/izstrade/.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/riga/234357-augstceltnes-kipsala-slienas-negribigi.htm
