Bonava Latvija: Iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas
Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.
«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.
Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.
Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.
«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.
Viņš minēja, ka vēl viena absurda lieta ir tā, ka ēka vēl nav nodota ekspluatācijā, bet attīstītājam jau tiek piemērots nekustamā īpašuma nodoklis, kas savukārt bremzē jaunu mājokļu attīstīšanu Latvijā.
Kļaviņš skaidroja, ka jauno projektu aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli pirms ēka ir nodota ekspluatācijā ieviesa, jo pēc krīzes radās situācija, ka daudzas privātpersonas savas privātmājas nenodeva ekspluatācijā, bet tajās dzīvoja.
«Taču šīs bažas nav pamatotas attiecībā uz daudzdzīvokļu māju attīstītājiem - nevar sadalīt ēku dzīvokļu īpašumos, ja tā nav nodota ekspluatācijā. Tad kādēļ dažu neapzinīgu privātmāju īpašnieku dēļ tagad cieš visi dzīvokļu pircēji jaunajos projektos? Es pat uzskatu, ka pirmajā gadā īpašumus no nodokļa vispār vajadzētu atbrīvot, lai veicinātu jaunu mājokļu rašanos. Ja ēku neuzbūvēs, tad pašvaldība tāpat neko neiegūs. Tas būtu papildus ieguvums arī dzīvokļu pircējiem, kuriem pirmajā gadā tāpat jau ir liels izdevumu slogs saistībā ar jauna mājokļa iegādi un iekārtošanos,» skaidroja Kļaviņš.
Pēc viņa teiktā, mājokļu pieejamības uzlabošanai vajadzētu atteikties no valsts nodevas par pirmo nekustamā īpašuma iegādi, kam kategoriski iebilst Finanšu ministrija.
Kļaviņš minēja, ka cilvēkiem šie 2% no īpašuma vērtības ir liela nauda - ja tas ir pirmais īpašums, tad parasti ir vēl jāpērk mēbeles utt. Šīs nodevas atcelšana no valsts puses būtu ļoti labs žests, lai mājokļi iedzīvotājiem kļūtu pieejamāki.
«Tāpat tagad ir prasība, ka uz vienu līdz diviem dzīvokļiem projektā ir jāparedz viena autostāvvieta. Tagad šo prasību grib paaugstināt, bet mēs taču ejam uz to, ka mašīnu skaitam ir jāsamazinās! Attīstās taču koplietošanas pakalpojumi, jauni sabiedriskā transporta risinājumi utt. Taču, ja mēs tagad paziņojam, ka, pērkot dzīvokli tev obligāti jāpērk arī autostāvvieta, tad mēs cilvēkus stumjam atpakaļ,» sacīja Kļaviņš.
Viņš norādīja, ka visas šīs lietas rada sadārdzinājumu. Ja jaunajai ģimenei šo visu pasākumu rezultātā ietaupītos pāris tūkstoši eiro, tad viņi varētu padomāt vai nu par lielāku īpašumu, vai nu par mēbeļu iegādi, norādīja Kļaviņš.
Viņš stāstīja, ka «Bonava Latvija» aktīvi strādā pie tā, lai atrastu veidus, kā ēku būvniecības pašizmaksu samazināt, tādējādi uzlabojot to pieejamību plašākam iedzīvotāju lokam.
«Lai to panāktu, mums jābūt ļoti efektīviem savā darbībā. Viens no instrumentiem, kas dod mums iespējas būt produktīvākiem, ir procesu digitalizācija. Jāatzīmē gan, ka saskaņā ar OECD un arī «McKinsey Global institute» organizāciju datiem, būvniecība produktivitātes un arī digitalizācijas ziņā būtiski atpaliek no virknes citu nozaru. Turklāt tas neattiecas tikai uz Latviju, bet uz Eiropu kopumā,» stāstīja Kļaviņš.
Viņš norādīja, ka būvniecības procesu digitalizāciju «Bonava Latvija» saskata kā iespēju būt pionieriem Latvijā, kas, mērķtiecīgi izmantojot digitālus rīkus, sistematizē mājokļu attīstīšanu caur būvniecības procesu, nodrošinot efektīvu materiālu izlietojumu un arī darba resursu plānošanu. Tas savukārt ļauj nodrošināt iespējami pieejamu gala cenu dzīvokļa pircējam.
«Vienlaikus pozitīvi, ka arī kā valsts un nozare pakāpeniski dodamies digitalizācijas virzienā - līdz ar Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) iedzīvināšanu visas būvniecības ieceres, būvniecības atļaujas varēs saskaņot interneta vidē. Vienlaikus, digitalizēta modeļa ieviešana, kurš derētu visiem, ir izaicinoša, jo katra ēka ir specifiska,» sacīja Kļaviņš.
Viņš piebilda, ka pašizmaksas samazināšanai «Bonava Latvija» lūkojas arī standarta risinājumu virzienā. «Vēl viens faktors, kas šobrīd būtiski ietekmē mājokļu pašizmaksu, ir arvien pieaugošās darbaspēka izmaksas, ko rada darbaspēka trūkums. Tāpēc būtu jādomā par darbaspēka pieejamību tā saucamajos «pīķa» mirkļos, kad valstī īsteno lielus projektus. Būtu jāatļauj organizēta un saprātīga migrācija, kā to, piemēram, dara Polija. Darbaspēka migrācija ir vienīgais veids, kā nosegt darbaspēka trūkumu «pīķa» mirkļos,» teica Kļaviņš.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/bonava-latvija-iedzivotaju-pirktspeja-aug-lenak-neka-buvniecibas-izmaksas-492992
