Ekonomists: zemes nodoklis jāsamazina 20 reizes
Ekonomists Roberts Hartvigs uzskata, ka pašreizējā īpašumu kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtība un nekustamā īpašuma aprēķināšanas kārtība ļauj no zemes īpašniekiem iekasēt 20 reižu lielāku nodokli, nekā tas būtu ekonomiski pamatots.
R. Hartvigs Neatkarīgajai pauda, ka likumdevējs, nosakot nekustamā īpašuma tirgus cenu par īpašuma vērtību, ir pārkāpis Latvijas iedzīvotājiem Satversmē atvēlētās rīcības brīvības robežas – tiesiskās paļāvības, samērīguma un vienlīdzības principus. «Es apstrīdu Saeimas 2005. gada 1. decembrī pieņemtā likuma Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums 67. panta tiesisko attiecību regulējumu, kas dod tiesības nekustamā īpašuma (zemes, ēku, inženierbūvju) tirgus cenu noteikt par tā bāzes vērtību, tas ir, kapitāla pieaugums gadā tiek noteikts 100% no attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus cenas,» Neatkarīgajai sacīja R. Hartvigs. Pēc viņa domām, kadastrālo vērtību bāzes aprēķināšanā un aprēķinot nekustamā īpašuma ar nodokli apliekamo vērtību jeb kadastrālo vērtību, kā arī nodokļa lielumu, jāvadās pēc trīs pasaulē atzītiem rādītājiem: no nekustama īpašuma izmantošanas gūtajiem ienākumiem vai tīrajiem ienākumiem; no ieneses vērtības, ko aprēķina, kapitalizējot tīros ienākumus ar noteiktu procentu; no īpašuma tirgus cenas, kas vienmēr orientēta uz iespējamiem ienākumiem pēc īpašuma iegūšanas. No nekustamā īpašuma izmantošanas gūtā peļņa atražo ieguldīto kapitālu 20 līdz 25 gados jeb kapitāla rentabilitāte ir 4–5% gadā.
Pēc R. Hartviga aprēķiniem, pašreizējā kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtība ļauj no iedzīvotājiem un uzņēmējiem iekasēt 20 reižu vairāk nekā tad, ja kadastrālo vērtību un nodokli aprēķinātu saskaņā ar ekonomikas pamatprincipiem.
«Ja es piekrītu pašreizējai kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībai, man ir jānoliek savs ekonomista diploms,» sacīja R. Hartvigs.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/113645-ekonomists-zemes-nodoklis-jasamazina-20-reizes.htm
