Eksperts: Latvija ir viena no līderēm būvniecības apjomu krituma ziņā
Eksperts: Latvija ir viena no līderēm būvniecības apjomu krituma ziņā
«Apollo» [email protected]
16.02.2010
Būvniecības nozares dati vēl neiezīmē «pavasara» tuvošanos un gaismu tuneļa galā. Glābiņš meklējams Eiropas fondu daudz intensīvākā apguvē un eksporta tirgos, portālu «Apollo» informēja Dagnija Stuķēna, «Nordea Latvija» sabiedrisko attiecību vadītāja-preses sekretāre.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka būvniecības apjomi (salīdzināmās cenās) 2009.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada ceturto ceturksni ir samazinājušies par 38,5%. Tai skaitā, ēku būvniecības apjomi kritušies par 52,8%, inženierbūvju - par 23,6%.
2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu būvniecības apjomi ir samazinājušies par 35,3%. Tai skaitā ēku būvniecības apjomi kritušies par 55,2%, inženierbūvju - par 27,4%.
Nordea bankas vietējo korporatīvo klientu nodaļas vadītājs, Jānis Zagorskis:
«Būvniecības un remontdarbu apjomu straujš samazinājums 2009.gada 4.ceturksnī skāra praktiski visus segmentus. Apjomi visvairāk samazinājušies mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecībā - par 88,2%, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā - par 66,3%, dzīvojamo māju - par 61,7%, administratīvo ēku - par 58,7%, šoseju, ielu, dzelzceļa līniju u.tml. būvniecībā par 47,9%. Pieaugums saglabājies tikai vienā segmentā - tiltu un tuneļu būvniecībā par 180,8%, kas sastāda vien 12% no kopējiem būvniecības apjomiem, nespējot ietekmēt nozari kopumā.»
Vērtējot 2009.gada griezumā, salīdzinot ar 2008.gadu, izaugsmi saglabājuši četri būvniecības nozares segmenti: tiltu un tuneļu būvniecība - par 69,4%, veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas ēkas - par 15,7%, maģistrālie cauruļvadi un komunikāciju līnijas - par 13,7% un vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecība - par 13,4%, kas kopā veido tikai 30% no kopējiem būvniecības apjomiem 2009.gadā. Pārējos segmentos vērojams būtisks kritums.
«Ļoti zemais iekšzemes pieprasījums no privātā sektora puses un ierobežotais valsts atbalsts, kas liegts arī caur privātās un publiskās partnerības projektiem, uzņemoties saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, ir būtiski samazinājis naudas masu, kas pieejama nozarē. Būvniecības sektors 2009.gada 12 mēnešos, faktiskajās cenās, spējis ģenerēt vien 1018,9 miljonu latu, salīdzinājumā ar 1768,5 miljoniem latu 2008.gadā. Starpība, kas sastāda teju 750 miljonus latu, ir nauda, kas 2009.gadā vairs nav ienākusi nozarē un kas ir atstājusi būtisku negatīvu ietekmi uz kopējo ekonomisko situāciju nozarē un pastarpināti arī valsts budžetu, nesaņemto nodokļu veidā.»
«Ar katriem publicētiem būvniecības nozares datiem 2009.gadā, mēs runājam par straujāko kritumu, ko nozare piedzīvo pēdējo daudzu gadu laikā. Šis ceturksnis diemžēl nav izņēmums. Kritums pats par sevi nav nekas traģisks, jo ekonomika šobrīd izdzīvo savu krīzes laiku. Tomēr bēdīgi ir vērtēt šos datus citu ES dalībvalstu kontekstā. Latvija ir viena no līderēm būvniecības apjomu krituma ziņā un būtiski apsteidz kopējo būvniecības sektora kritumu EU27 valstu griezumā.»
«Ierobežota budžeta finansējuma apstākļos un pildot uzņemtās saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, valsts šobrīd nespēj sniegt nepieciešamo atbalstu nozarei tiešu investīciju formā. Tomēr valsts nedrīkst būt pasīva arī šobrīd - tai vajadzētu būt proaktīvai dažādu citu atbalsta formu meklējumos. Pirmkārt, pildot saistības esošo noslēgto līgumu ietvaros, otrkārt, darot visu iespējamo, lai Eiropas fondu apguve tiktu veikta daudz intensīvāk, investējot šo naudu infrastruktūras objektiem valsts un pašvaldību līmeņos. Arī būvniekiem ir jābūt aktīviem dažādu valsts - privātais partneris, sadarbības meklējumos. Kā viens no neapgūtiem, bet svarīgiem virzieniem ir attīstīt energoefektivitātes projektus, sadarbojoties ar pašvaldībām un apsaimniekotājiem, kas vienlaicīgi kalpotu kā palīgs sociālā atbalsta jomā iedzīvotājiem.«
«Būvniecības nozares dati un tendences joprojām ir skaudras un turpina paņemt savus upurus. Maksātnespējīgo kompāniju skaits turpina pieaugt, veicot nesamērīgā būvniecības kompāniju skaita samazināšanu piespiedu kārtā. Atlikušajiem glābiņu nākas meklēt eksporta tirgos, meklējot specifisku nišu, kur radīt savu pievienoto vērtību, vai vienkārši «pārziemot», veicot būtisku restrukturizāciju un optimizāciju un cerot uz gaismas parādīšanos tuneļa galā, kas Eiropas mērogā jau redzama,» norāda Jānis Zagorskis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/194442
