Grausti nav vajadzīgi arī to īpašniekiem
Jau Marijas ielas iespaidīgais grausts Rīgā ir pierādījis, ka laika zoba saēstas mājas liktenis ir atkarīgs no īpašnieku skaita. Pat divi kopīpašnieki nespēj atrast kopīgu valodu, lai savu īpašumu sakārtotu. Ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki nevar vienoties pat par nelielu naudas summu ieguldīšanu īpašuma sakārtošanā, un līdzīgas dilemmas priekšā – kāds labprāt, cits piespiedu kārtā – kapitulējuši arī citu Latvijas galvaspilsētas graustu īpašnieki.
Šajās dienās Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijā skatīja jautājumu par īpašumu Peitavas ielā 9/11. Tas pieder divām juridiskām un trim fiziskām personām, bet kopīpašnieki nespēj vienoties, kādā veidā sakārtot namu. Kamēr īpašnieku strīdi ir «procesā», īpašums iet postā, tam iegruva pārsegums, un rezultātā no 2012. gadā piešķirtā B kategorijas grausta statusa šogad tas klasificēts kā A kategorijas grausts.
Vidi degradējošo būvju komisijas mājaslapā ir ievietota informācija par 12 īpašumiem, kuriem pašvaldība noteikusi piespiedu sakārtošanu. Lēmumi atrodas «procesā», tas nozīmē, ka īpašums nav sakārtots un vēl nav arī nojaukts. Kopš 2012. gada Rīgas pašvaldība ir uzsākusi speciālu graustu programmu, lai pilsētvidi sakārtotu un tajā nebūtu cilvēkiem bīstamu ēku. Namīpašnieki tiek saukti uz Vidi degradējošo būvju komisiju, viņiem tiek dots laiks sakārtot īpašumu, bet pēc tam kā viens no soda veidiem - piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme. Jau pieminētajam Marijas ielas graustam tā kļuvusi desmit reižu lielāka, tomēr īpašnieki pagaidām šo pārbaudījumu ar naudu iztur. Vispēdīgais ir lēmums par grausta piespiedu nojaukšanu un līdzekļu piedzīšanu no īpašnieka. Arī tādi lēmumi Rīgas domē ir pieņemti.
Saskaņā ar Vidi degradējošo būvju komisijas priekšsēdētāja Oļega Burova teikto, paaugstinātā nodokļa likme pašvaldības budžetā piecu gadu laikā ienesusi vairāk nekā trīs miljonus eiro. Pirms to samaksāt, īpašnieki mēdz pašvaldības lēmumu apstrīdēt un tiesāties, tāpēc soda naudu iekasēšana nenotiek uzreiz.
O. Burovs aģentūrai LETA norādīja, ka «šādu namu atrašanās Rīgā ir kauns un, ja šo ēku īpašnieki neizpildīs viņiem uzliktos nosacījumus, Īpašuma departaments būs tiesīgs viņiem uzlikt sodus no 5000 līdz 10 000 eiro ik nedēļu, ko apsolām arī darīt». Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu jau ir jāsagatavo par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3, Daugavgrīvas ielā 4a un ēku Kaukāza ielā 14. Lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10 un Līvānu ielā 2A. Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/riga/233657-grausti-nav-vajadzigi-ari-to-ipasniekiem.htm
