Jūrmalas mērs: Valdība ir ievārījusi putru ar Ķemeru sanatoriju
Intervija ar Jūrmalas mēru Gati Truksni: par nekustamā īpašuma nodokli un pārsteidzošajām atlaidēm, par Dzintaru koncertzāles rekonstrukciju un valsts nevēlēšanos piedalīties tās finansēšanā, par Jauno vilni un Comedy Club, par Ķemeru sanatoriju, kuru postā aizlaida valsts, un par biogāzes ražotni kūrortpilsētā.
– Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 73 liecina, ka visi Jūrmalā deklarētie iedzīvotāji 2013. gadā saņems 70% atlaidi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumam. Tiešām nevajadzēs rakstīt neskaitāmas vēstules, nīkt pie ierēdņu durvīm, lai pierādītu, ka konkrētajam cilvēkam pienākas šī atlaide?
– Mēs šo sistēmu veidojām pēc principa: nodokļiem jābūt samaksājamiem, saprotamiem, taisnīgiem un viegli administrējamiem. Jūrmalā deklarētajiem cilvēkiem tiks izsūtīts paziņojums jau ar šo atlaidi, viņiem nevajadzēs nekur iet un kaut ko pierādīt. Jūrmalā ir gandrīz 24 000 nekustamā īpašuma subjektu, no tiem aptuveni 19 000 ir Jūrmalā deklarēti. Ja visiem vajadzētu nākt uz domi, tas būtu ārprāts gan iedzīvotājiem, gan domes darbiniekiem. Arī tiem, kam ir citas papildu atlaides, piemēram, represētajiem, nav jānāk kaut ko pierādīt. Sākotnēji bija variants: dažādas nodokļa likmes deklarētajiem un nedeklarētajiem, bet tā būtu diskriminācija, likmei jābūt atvasinātai no nekustamā īpašuma vērtības. Bet pašvaldība drīkst piešķirt atlaides, kādas tā uzskata par vajadzīgām. Procentu likme ir visiem vienāda, bet, jo lielāks īpašums, jo lielāka summa, ko samaksā īpašnieks. Mēs nekustamo īpašumu saimniekiem piedāvājām deklarēties Jūrmalā, un viņiem bija izvēle – viņi varēja deklarēties citur vai mūsu pilsētā: daudzi izlēma deklarēties Jūrmalā, jo mēs piedāvājām lielas nodokļu atlaides. Mums bija svarīgi, lai īpašnieki deklarējas Jūrmalā, jo galvenais pašvaldības ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).
– Vai IIN atsvērs 70% atlaidi? Vai Jūrmalas budžets necietīs?
– Sāksim ar to, ka Jūrmala līdz šim cietusi no savas pārcentības. Tad, kad 2008. gadā tika pārskatītas kadastrālās vērtības, Jūrmala jau sen dzīvoja pēc tirgus cenām. Cilvēki valstī vidēji maksāja 0,3% no kadastrālās vērtības, savukārt Jūrmalā privātmāju sektors maksāja, sākot no 1,05% no kadastrālās vērtības. Tas ir nenormāli. Protams, var jau samaksāt visu nodokli, bet tad naudas nepaliks vairs nekam citam. Bet nodokli var samazināt, un tie ģimenes ietaupītie simti latu nekur nepazudīs, tie aizies patēriņā, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Un pašvaldības budžets necietīs: septembrī nācām klajā ar savu iniciatīvu, un Jūrmalā par jaunu deklarējušies ap 1500 cilvēku. Vidēji rēķinot, katrs deklarants ienes pilsētas budžetā ap 1000 latu gadā, un tas jau ir pusotra miljona latu. Papildus no nerezidentiem iekasēsim ap 0,5 miljoniem latu. Pērn iekasējām 5,7 miljonus latu, savukārt izlīdzināšanas fondā samaksājām 4,5 miljonus latu. Situācijā, kad Jūrmala ir apdalīta, ja runājam par dažādiem fondiem, tas ir netaisnīgi. Urbānajās prioritātēs septiņpadsmit pilsētas pagājušajā plānošanas periodā saņēmušas miljonus latu no Eiropas fondiem, Jūrmala – neko. Jēkabpilij piešķīra 16 miljonus latu, Jelgavai – 18,9 miljonus, Rēzeknei un Daugavpilij – vēl vairāk, bet Jūrmalai – nulli. Jūrmalu eleganti izmeta ārā no šīm prioritātēm. Tuvojas nākamais plānošanas periods, un augstā līmenī mums ir apsolīts, ka šoreiz gan Jūrmalu neizmetīs laukā... Jūrmala ir iekšā arī Nacionālajā attīstības plānā – lai arī kāds tas būtu. Šajā plānā kurortoloģija ir kā atbalstāmā nozare, kurai paredzēta nopietna attīstība.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/88544-jurmalas-mers-valdiba-ir-ievarijusi-putru-ar-kemeru-sanatoriju.htm
