Krājbanka atkal «glābj» airBaltic
Līva Melbārzde, Ieva Mārtiņa, Māris Ķirsons, 2012. gada 5. septembris
Latvijas Krājbankas administrators palīdz valstij atbrīvoties no airBaltic bijušajiem līdzīpašniekiem SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).
Tas turklāt, iespējams, notiek pretēji Krājbankas kreditoru interesēm un apejot tiesas liegumus. Jo, neraugoties uz BAS, tās mantai un amatpersonām noteiktajiem juridiskajiem liegumiem, notikusi BAS vērtīgākās daļas - prasījumu tiesības pret airBaltic - īpašnieku maiņa un tā jau kā komercķīla ir reģistrēta uz cita vārda.
Proti, pagājušā nedēļā Krājbankas meitas uzņēmums Atlantijas biroji no airBaltic bijušā privātā akcionāra BAS pārņēma saistības pret Krājbanku un Snoras: ir reģistrēta ķīla, kuras devējs BAS vietā nu ir Atlantijas biroji, bet ņēmējs Krājbanka un Snoras. Ķīlas maksimālā summa minēti 26,04 miljoni latu, bet komercķīlas priekšmetā ietilpst arī visas Atlantijas biroju prasījuma tiesības, tajā skaitā pret airBaltic. DB jau iepriekš rakstīja, ka pērn pēc Krājbankas kraha banka pārņēma no BAS tai piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Atlantijas biroji pārņēma BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un Taurus Asset Management.
Tas viss esot ticis darīts, lai aizsargātu Krājbankas aktīvus un ķīlas vērtības. Taču tā rezultātā tika izjaukti plāni palielināt airBaltic pamatkapitālu, kur ar vairākiem desmitiem miljonu latu piedalītos arī BAS. Rezultātā BAS palikušas prasījuma tiesības pret airBaltic 44 miljonu latu apjomā, kā arī iespēja kļūt par akcionāru pēc dažiem gadiem, konvertējot obligācijas 14 miljonu latu apjomā. Satiksmes ministrija līdz šim DB nav paskaidrojusi, kādas tieši saistības BAS neizpildīja, kad tika pieņemts lēmums par BAS piederošo airBaltic kapitāldaļu pārņemšanu. Tā vietā Satiksmes ministrija DB turpina apgalvot, ka BAS noteiktajos termiņos nav veicis proporcionālus ieguldījumus airBaltic, kaut gan airBaltic 2011. gada pārskats uzrāda BAS pērnā gada nogalē atbilstoši 03.10.2011. airBaltic akcionāru vienošanās saturam veikto aizdevumu airBaltic 14 milj. Ls apmērā.
Juridisks kāzuss ir arī fakts, vai vispār Atlantijas biroji var ieķīlāt BAS prasījuma tiesības pret airBaltic, jo šī gada sākumā, piesakot tiesvedību par BAS komercķīlas tiesību izlietošanu, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai tika lūgts noteikt vairākus liegumus darbībām ar Baltijas aviācijas sistēmām, ko tiesa arī apmierināja. Šāds tiesas lēmums parādījās pēc tam, kad B. Fliks tiesā iesniedza prasību pret J. Ozoliņu, E.Ziediņu, J. Bankovu, S. Kārklīti, maksātnespējīgo a/s Latvijas krājbanka, SIA KPMG Baltics un SIA Atlantijas biroji.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/krajbanka-atkal-glabj-airbaltic-378058
