Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem būs jāapdrošina civiltiesiskā atbildība
Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.
2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.
Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums var būt individuāli slēgts starp vienu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku (fiziskas personas gadījumā) un apdrošinātāju, kā arī tas var būt kolektīvs (juridiskas personas vai personālsabiedrības gadījumā), iekļaujot tajā vienlaikus vairākus nekustamā īpašuma darījumu starpniekus.
Obligātie riski, kurus nekustamā īpašuma darījumu starpniekam jāapdrošina ir: tiešais finansiālo zaudējumu risks saistībā ar tiešiem finansiāliem izdevumiem, kas radušies nekustamā īpašuma darījumu starpnieka darbības vai bezdarbības rezultātā; trešās personas prasības izmeklēšanas, ekspertīžu, juridiskās palīdzības, kā arī tiesvedības izdevumu risks saistībā ar izdevumiem, kas radušies trešo personu prasību gadījumos; • glābšanas izdevumu risks saistībā ar glābšanas izdevumiem kas radušies dēļ neatliekami veicamiem pasākumiem, lai novērstu vai samazinātu trešajām personām nodarītā kaitējuma apmēru.
Vienlaikus likums paredz, ka sākot ar 2021.gada 1.jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai personas, kuras iekļautas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Reģistrs ir publiski pieejams Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē. Apstiprinātie MK Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, lai reģistrētos reģistrā būs jāiemaksā sākotnējā reģistrācijas maksa par personas iekļaušanu reģistrā un turpmāk ikgadējo nekustamā īpašuma darījumu starpnieka uzraudzības maksu.
Reģistrācijas maksa par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir noteikta 40 eiro apmērā. Reģistrā iekļautie nekustamā īpašuma darījumu starpnieki turpmāk katru gadu veiks ikgadējo nekustamā īpašuma darījumu starpnieka uzraudzības maksu - 40 eiro apmērā.
Iekasētā reģistrācijas maksa paredzēta Ekonomikas ministrijas jauno funkciju nodrošināšanai, kas saistāmas ar nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrēšanu reģistrā, reģistra uzturēšanu un informācijas aktualizēšanu tajā, kā arī nekustamā īpašuma darījumu starpnieku uzraudzību. Valsts ieņēmumu dienesta uzraudzībā uz 2018.gada 31.decembri bija 1612 aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/nekustama-ipasuma-darijumu-starpniekiem-bus-jaapdrosina-civiltiesiska-atbildiba-498982
