Papildināta - Bērnu un Stradiņa slimnīcās konstatē nepamatoti izlietotus desmitiem tūkstošus eiro
Veselības inspekcija (VI) Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā konstatējusi nepamatotu finansējuma izlietojumu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja inspekcijā.
Kā norāda VI, informācija šī gada janvārī nodota Ģenerālprokuratūrai, lai šie pārkāpumi tiktu izvērtēti krimināltiesiskā aspektā.
VI skaidro, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) inspekcijai sniedza informāciju par iespējamiem pārkāpumiem un neatbilstībām valsts apmaksāto magnētisko rezonanšu izmeklējumu uzskaitē. Pēc tam inspekcija veica pārbaudes ārstniecības iestādēs, tostarp Bērnu un Stradiņa slimnīcā.
Plašāku informāciju VI neesot tiesīga sniegt.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Bērnu slimnīcas pārstāve Vita Šteina, VI slimnīcā ieradās un pārbaudīja norīkojumus, ko atnesuši pacienti, ierodoties uz izmeklējumiem, par laika periodu no 2014.gada līdz 2015.gada sākumam. Inspekcija konstatēja, ka šajos norīkojumos ir nepilnīga informācija, tāpēc VI pieņēma lēmumu, ka valstij nebija pamata apmaksāt šajos norīkojumos paredzētos pakalpojumus.
Pēc Šteinas paustā, slimnīcai no lielās summas, ko uzrādīja VI, izdevās lielāko daļu attaisnot, bet par 14 000 eiro VI neizdevās pārliecināts. Tas nozīmē, ka slimnīcai pašai bija jāsedz izmaksas par šiem pakalpojumiem.
Šteina norādīja, ka inspekcija par nepamatoti finansētiem uzskatīja tādus norīkojumus, kurus veikuši ārsti, kuriem nav noslēgts līgums ar NVD. Tāpat esot izmeklējumi, kurus nedrīkst norīkot ģimenes ārsts, piemēram, magnētiskā rezonanse, taču daudzi ģimenes ārsti šo principu ignorējot. Turklāt gadījumos, kad bērns ir slimnīcā, viņš nedrīkst saņemt pakalpojumus poliklīnikā, kaut arī, piemēram, zobārsts, pie kura vizīti bērns gaidījis trīs mēnešus, atrodas blakus. Tomēr šāda veida gadījumu esot maz, piebilda slimnīcas pārstāve.
Viņa norādīja, ka notikušais slimnīcai bijusi mācība un tagad, kad pacients zvana, lai pieteiktu izmeklējumu, pacients tiek aicināts pārliecināties, vai viņa ārstam ir līgums ar NVD, jo citādi pacientu nevar pierakstīt valsts apmaksāta pakalpojuma saņemšanai.
Slimnīca uzskata, ka šie nebija apzināti tīši radīti zaudējumi slimnīcai, bet gan pašu ārstu un ģimenes ārstu nesakārtotās attiecības ar NVD. Pēc slimnīcas domām, norīkojumu izrakstītājam būtu jāuzņemas atbildība, nevis iestādei, turklāt labāk vajadzētu, nevis sodīt slimnīcu, bet sakārtot sistēmu, kurā tiek pieļauta šāda situācija.
