Savickis: Zaļajai enerģijai ir liela nākotne, bet pagaidām Latvija to nevar atļauties
Juris Savickis, Itera Latvija prezidents, 2013. gada 8. maijs
Pēdējā laikā bieži tiek spriests par to, ka lielas naudas summas, maksājot par elektroenerģiju, Latvijā tiek samaksātas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā.
Mēs gribam būt par daudz eiropeiski, neņemot vērā mūsu reālo situāciju. Skrienot vilcienam pa priekšu, mēs mēģinām izpildīt pat rekomendācijas un ieteikumus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvara palielināšanu ES.
Jāuzsver, ka, ņemot vērā mūsu pašreizējo energoapgādes situāciju, mums faktiski nekas vairs nebūtu jādara, lai izpildītu ES ieteikumus, jo tas viss mums jau ir – Latvija pilnībā iekļaujas ES uzstādījumos. Tomēr Latvijā tas tiek ignorēts, pieņemot likumus, kas paredz AER staciju atbalstu, un uz tā pamata tiek dalītas licences dažādu jaunu staciju darba uzsākšanai, nepaskaidrojot, ka šādi iegūta enerģija maksā aptuveni četras reizes dārgāk nekā enerģija, kas saražota, izmantojot gāzi.
Kā zināms, AER skaitās arī biomasa, taču godīgāk gan būtu teikt, ka runa ir vienkārši par koku sadedzināšanu. Piemēram, Rīgā, Ziepniekkalnā strādājošā energostacija tiekot darbināta ar biomasu, taču realitātē tur nevar tikt dedzināti ne krūmi, ne celmi, un jāsagriež ir kārtīgi koki, kas arī tiek darīts.
Liela loma šeit ir arī politiskajam aspektam. Ir taču skaidrs – ja gāze Latvijai tiktu piegādāta no Vācijas, Francijas vai Norvēģijas, nebūtu politiskais uzstādījums, neraugoties uz izmaksām, mēģināt tikt vaļā no gāzes. Nereti dzirdēti lielajām valstīm adresēti pārmetumi, ka tās lobē savus energoprojektus, bet arī AER īpatsvara palielināšana Latvijā ir politiski lobēts projekts. Izmantojot lielas subsīdijas, tiek būvēti vēja ģeneratori, ne īpaši efektīvas saules baterijas. Ir pat teiciens – kad atjaunojamie resursi tiek lobēti, subsīdijas rullē! Un tur arī nonāk Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Kāda ir atšķirība starp Latviju un Vāciju šajā sakarā? Vācija ir bagāta un var to atļauties!
Protams, vēja ģeneratoriem ir liela nākotne, ņemot vērā, ka vējš pastāvēs tik ilgi, cik pastāvēs planēta Zeme. Tehnoloģijas šajā jomā attīstās – savulaik tika uzstādīti atsevišķi mazjaudas ģeneratori, bet tagad ir veseli vēja parki, un jaudas tiem ir visnotaļ lielas. Bet to atļauties var Vācija, ASV un citas tamlīdzīgas valstis, kas ir pietiekami bagātas. Visi taču zina, ka, attīstot vēja enerģiju, elektroenerģijas izmaksas kļūst lielākas. Piemēram, Vācijā ir ieviesta sistēma, ka tie patērētāji, kuriem nepatīk gāze un kuri vēlas pirkt bioenerģiju, arī maksā vairāk.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/viedokli/eksperts/savickis-zalajai-energijai-ir-liela-nakotne-bet-pagaidam-latvija-to-nevar-atlauties-393235?utm_source=feedly
