Šīns: TUA programma ir teju vienīgā, kura Latvijai ienes reālas investīcijas
Db.lv, 2014. gada 19. decembris
Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns intervijā laikrakstam Diena.
Kāds būtu optimālais variants, kā Latvijas politiķiem vajadzētu rīkoties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas jautājumā? Viedokļi par to ir gan būvniekiem, gan mediķiem, bet jūsu pārstāvēto nozari TUA piešķiršanas politika ietekmē vistiešāk.
To, kā klājas tautsaimniecībai tādos kapitālisma apstākļos, kādos mēs dzīvojam, nosaka naudas apjoms tirgū. Diemžēl kopš 2008. gada finansējuma apjoms, kas pieejams ne tikai nekustamā īpašuma segmentam, bet tirgum kopumā, katru mēnesi samazinās. Šādos apstākļos saprātīgs risinājums būtu veicināt naudas ienākšanu tirgū. TUA ir viens no naudas iegūšanas veidiem, un jāatceras, ka TUA programma tika rosināta tādēļ, ka Latvijas ekonomikai draudēja ilgstoša recesija. Patlaban mēs - Latvijas sabiedrība - saasināti uztveram TUA jautājumu, bet, ja manā rīcībā esošā informācija ir pareiza, tad Latvijas Republika izsniegusi apmēram 80 tūkstošu uzturēšanās atļauju un no tām tikai aptuveni 15 tūkstošu ir tādas, pret kurām mūsu ekonomika saņēmusi kaut kādu materiālo labumu. Tomēr nevar noliegt, pagaidām TUA programma ir gandrīz vienīgā, kura Latvijai tiešām ienes reālas investīcijas. Jāuzsver gan, ka TUA programma vērtējama kā īstermiņa instruments. Noteikti jāizmanto vēl daudzi dažādi investīciju iegūšanas mehānismi.
Ja bankas spītīgi atsakās kreditēt tautsaimniecību, maz ticams, ka TUA programma varētu būt risinājums naudas trūkuma problēmai. Turklāt vispār neviens ārvalstnieks neieguldīs savu naudu Latvijā, ja viņam būs radies iespaids, ka te valda depresija un panīkums. Ārvalstu investori sagaida, ka Latvijas ekonomika attīstīsies un ka viņu ieguldījums nevis pazudīs, bet gan palielināsies. Ja politiķi un baņķieri jēgpilni diskutētu, kā veicināt to, lai nekustamo īpašumu tirgus kļūtu stabils, tas būtu daudz lielāks ieguvums Latvijas ekonomikai nekā strīdi par TUA piešķiršanas noteikumiem.
Domāju, ka dažu cilvēku izteikumi pret TUA programmu vairāk saistīti ar bažām par pašu ietekmes zaudēšanu, nevis citiem apsvērumiem. Cilvēkiem, kuri tikuši pie naudas apsaimniekošanas, piemēram, no Eiropas Savienības struktūrfondu apguves, iestājas panika jau no tādas domas vien, ka Latvijā parādās turīgi, veiksmīgi cilvēki no ārvalstīm - pat neņemot vērā, tieši no kurienes.
Sacījāt, ka bankas atsakās kreditēt tautsaimniecību. Iemesls ir krīzes radītā piesardzība?
Nesen dzirdēju, ka Kijevā notiek politiķu un ierēdniecības lustrācija - sabiedrība mēģina izvērtēt, vai ierēdņi un politiķi bijuši uzticīgi Ukrainas neatkarības idejai, vai viņu rīcība saskanējusi ar vārdos pausto patriotismu. Savukārt Latvijas sabiedrība pēc tā, kas notika periodā no 2006. līdz 2010. gadam, lustrāciju nav rosinājusi, neviens atbildību par notikušo nav analizējis, neviens nav uzkāpis tribīnē un pateicis, ka viņa rīcības, neapdomības vai nerīkošanās dēļ Latvijas tautsaimniecība iebrauca purvā, no kura mēs vēl neesam tikuši laukā.
Konflikts, kas patlaban norisinās starp baņķieru lobiju un politiķiem, nav nekas cits kā Latvijas pārciestās ekonomiskās krīzes sekas. Patlaban vērojams cīniņš par to, kam uzlikt lielāko daļu riska par to, ka aktīvu vērtība varētu samazināties arī turpmāk. Šobrīd atbildība tiek virzīta vienpusēji.
Visu interviju Bankām un politiķiem jārunā lasiet piektdienas, 19. decembra, laikrakstā Diena (15. lpp.)!
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/sins-tua-programma-ir-teju-vieniga-kura-latvijai-ienes-realas-investicijas-424952
