Dzīvokļu projekti

Daudzstāvu dzīvojamo rajonu saknes ir meklējamas gadsimta sākumā. 20. gados funkcionālisma iedibinātais princips par dzīvojamo un citu funkcionālo zonu savstarpēju nodalīšanu kļuva par pamatu 20. gadsimta otrās puses dzīvojamo rajonu izveidei daudzviet pasaulē, arī Rīgā. Tas nozīmēja, ka tika veidotas lielas apbūves teritorijas, kuru vienīgā funkcija bija dzīvošana. Telpu izsauļojamība atšķirībā no agrāk raksturīgās plastiskās fasāžu detalizācijas kļuva par galveno noteicēju arhitektoniskā tēla veidošanā. Tā rezultātā radās plaši stiklotais daudzstāvu kastveida apjoms.

50. gadu dominējošais masveida būvniecības tips bija piecstāvu silikātu ķieģeļu ēkas ar lēzeniem četrslīpju vai divslīpju jumtiem, bez balkoniem vai kādas citas fasāžu plastikas un ar ļoti kompaktu, pat saspiesti veidotu dzīvokļu plānojumu. Lielpaneļu dzīvojamo ēku būvniecība Rīgā sākās 60. gadu sākumā. Statistikas dati rāda, ka pilsēta kopš 60. gadiem piedzīvoja vēl nebijušu dzīvokļu būvniecības bumu, kas tomēr visu laiku atradās sacensības stāvoklī ar aizvien pieaugošo pilsētas iedzīvotāju skaitu. Lielpaneļu ēku dzīvojamie rajoni ir izveidoti lokā ap pilsētas vēsturisko centru abās Daugavas pusēs, lielākoties agrāk neapbūvētās teritorijās vai agrākajos maz stāvu apbūves rajonos. Tuvu pilsētas centram ir sastopamas ķieģeļu un jaukta tipa daudzstāvu ēkas, pašā centrā – pārsvarā arhitektoniski kvalitatīvas individuālu projektu ēkas.

Kā pirmā teritorija ar paneļēku apbūvi tika izveidots Āgenskalna priežu dzīvojamais rajons (1958-1962): viena daļa no rajona tika apbūvēta ar silikātu ķieģeļu ēkām, bet otra – ar tādas pašas formas un plānojuma struktūras lielpaneļu ēkām. Rajons bija paredzēts 25 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc tam sekoja Jugla 35 000 iedzīvotāju un Ķengarags, un jau 60 000 iedzīvotāju. 1965.-1975. gads ir intensīvākās apbūves periods, kad top Ķengarags, Imanta (60 000 iedz. katrā), Purvciems (65 000 iedz.), kā arī Bolderāja (15 000 iedz.). Seko Iļģuciems (37 000 iedz.) un Vecmīlgrāvis (39 000 iedz., gan mazliet vēlāk, 1968-1980). 1977.-1985. gadā tiek uzbūvēts Mežciema dzīvojamais rajons 20 000 iedzīvotāju, bet 80. gadi nāk ar pēdējo lielo lielpaneļu ēku būvniecības vilni: 1985. gadā top Pļavnieki 60 000 iedzīvotāju un Zolitūde 25 000 iedzīvotāju. 90. gadu sākumā tika veidots Ziepniekkalns 22 000 iedzīvotāju.

Rajonu centrālajā daļā izvietoti tirdzniecības, sadzīves pakalpojumu un sabiedriska rakstura objekti. Katrā mikrorajonā ir izvietota vidējā mācību iestāde, kā arī bērnudārzi, kas visumā atbilst gadsimta pirmās puses funkcionālisma teorijām. Tajos praktiski nav sabiedrisku objektu un brīvā laika pavadīšanas vai izklaides objektu. Plašākā skatījumā šie dzīvojamie rajoni uzskatāmi par pilsētas guļam rajoniem.

Dzīvojamo rajonu saikni ar pilsētas centru un citām pilsētas daļām nodrošina pilsētas sabiedriskais transports: tramvajs, trolejbuss, autobuss un mikroautobuss. Sabiedriskā transporta satiksme pārsvarā ir efektīva, tomēr laikietilpīga: atsevišķas pilsētas daļas atrodas pat vairāk nekā stundas brauciena attālumā no centra un nemitīgi pieaugošais vieglo automobiļu skaits Rīgas ielās rada pamatīgus sastrēgumus, kas traucē sabiedriskā transporta kustību.

Viens no funkcionālisma pilsētbūvniecības pamatprincipiem bija pēc iespējas plašāka zaļās zonas izveide dzīvojamā rajonā ap augstām un atstatus izvietotām dzīvojamām ēkām. Rīgā šis princips daudzējādā ziņā ir sasniedzis savu pretstatu: dzīvojamās ēkās pārsvarā iekļauj plaši un kaili zālāji starp asfaltētiem taisnleņķa celiņiem un piebraucamiem ceļiem. Šodien uz zaļās zonas rēķina mikrorajonos spontāni veidojas automašīnu stāvvietas – gan bezmaksas, gan maksas. Mašīnas ir izvietotas gar visu piebraucamo ceļu malām. Ļoti kritiskā tehniskā stāvoklī atrodas vairums ielu un piebraucamo ceļu, apgrūtinot jau esošās infrastruktūras funkcionēšanu un papildus pazeminot dzīves kvalitāti daudzstāvu dzīvojamos rajonos.

60. gadu sakuma bija populārs dzīvojamo rajonu brīvā plānojuma princips. Tas nozīmēja, ka ēkas tika izvietotas neatkarīgi no ielu tikla un saskaņā ar meridionālo orientāciju, lai nodrošinātu maksimālu telpu izsauļošanu. Saskaņā ar šiem principiem veidota Āgenskalna priežu, ka arī Lielās Juglas dzīvojamā rajona daudzstāvu apbūve. Vēlākos dzīvojamos rajonos par vienu no noteicošajiem principiem kļuva organizācija ap daļēji noslēgtiem iekšējiem pagalmiem, novietojot ēkas savstarpēji gan taisnā, gan platā leņķī, piemēram, Ķengaraga un Imantas dzīvojamā rajonā. Ēkas novietotas dažādos rakursos, kas mazliet mazina vides tēla monotonitāti. Purvciema dzīvojamā rajona plānojumā izmantots ēku izvietojums, veidojot pilna vai nepilna sešstūra struktūras. Daudz plastiskākas un daudzveidīgākas plānojuma struktūras parādās Mežciemā un Pļavnieku rajonā.

Ēkas ir veidotas kastveida formās, tās atšķiras pēc augstuma, garuma (saskaņā ar sekciju skaitu), toņa - baltas vai gaiši pelēkas, to plastiku bagātina uz āru izvirzīti balkoni vai uz iekšu ievirzītas lodžijas. Parasti viena rajona apbūvei izmantoti 2-3 tipveida projekti, kuri savstarpēji atšķiras ar stāvu skaitu un elementu detalizāciju, kā arī dzīvokļu plānojuma niansēm. Dominējošais ēku augstums 60.-70. gadu rajonos ir 5 stāvi, tas ir maksimālais stāvu skaits ēkā, lai saskaņā ar toreizējajiem būvnoteikumiem tajā nebūtu nepieciešama lifta izveide. Augstākas ēkas, 9 vai 12 stāvi, vietumis parādās kā pilsētbūvnieciski akcenti. 80. gadu sakumā dzīvojamos rajonos deviņ stāvu ēkas kļūst par apbūves dominanti (tobrīd atzītas par visekonomiskākajām to ēku grupā, kur nepieciešama lifta izveide), 80. gadu nogalē 10 un 12 stāvu ēkas.

Kā pirmā Rīgā parādījās 464. sērija , pazīstama arī kā Lietuviešu projekts, (plaši izmantota Ķengaraga un Imantas dzīvojamo rajonu apbūvē). Ēkām ir 5 stāvi, tas veidotas no pelēkiem betona paneļiem, kuros izveidotas logu ailes. Fasādes plaknes detalizāciju papildina vizuāli trausli balkoni dienvidu pusē, bet vēlākos risinājumos - lodžijas. 464. sērijas (Lietuviešu projekta) apbūves rajonu raksturīga iezīme ir kupli, tomēr visai nekopti zaļumi - krūmi, koki, uz fasādēm vīnstīgas, kas izveidojušies apbūves 30 gadu pastāvēšanas laikā.

Kā nākamā Rīgas apbūvē ienāca 467. sērija - 9 stāvu gaiši pelēkas lielpaneļu ēkas, kuras plaši sastopamas Ķengaragā, Purvciemā un citur. Fasāžu kompozīciju nosaka vertikālas lodžiju joslas, kuras šodien aktīvi tiek aizstiklotas. Blāvas krāsas parādes kāpņu telpu ārsienu krāsojumā, gaišāki toņi - lodžiju margās. Nelielas variācijas parādās kāpņu telpu logu izveidē, kur parādās kāpnēm sekojošs pakāpj veida ritms. Uz jumtiem izbūvētas veļas žāvēšanas nojumes, kas agrāk bagātināja siluetu, taču šodien paredzētajai funkcijai netiek izmantotas un ar savu aklo karkasu rada pamestības sajūtu.

Imantas, kā arī Purvciema dzīvojamo rajonu telpisko raksturu un tēlu pārsvarā nosaka 602. sērijas dzīvojamo ēku apbūve. Tas ir 9 stāvu baltas kastes, kuru gaišo krāsu nosaka ar sīku baltu flīzējumu apdarinātie paneļi. Balkoni parasti atrodas ārpus fasādes plaknes. Pagalmos dominē lieli zālāju klajumi bez noteiktas funkcijas, nekārtīgs un nekopts apzaļumojums, ko veido krūmi un nīkulīgi kociņi.

Uz vietas Latvijā izstrādāts projekts ir 119. sērija, kura plaši sastopama Purvciemā, Ziepniekkalnā, Zolitūdē, Pļavniekos. Apbūvei ir 9 stāvi (dažkārt 6 un 10 stāvi), ārējo paneļu apdarei vietām izmantotas glazētas flīzes. Ēkas ir neregulāri savērstas cita pret citu un saistītas savā starpā, veidojot ēku grupas, kuras grūti orientēties. Apjomos ir saglabāta paralēlskaldņa forma, bet fasāžu ritmu veido vertikālas lodžiju joslas.

Pamazām Rīgu sasniedz jaunu formu vēsmas un postmodernisma idejās balstīti detalizācijas meklējumi. 602. (uzlabota) sērija, kura visplašāk sastopama Pļavniekos, ka arī Dreiliņos, zināmā mēra ir šīs ievirzes rezultāts. Ēkām ir 9 stāvi, saglabāta kastveida forma ar lodžiju ierāvumiem, taču jaunas ir krāsu kombinācijas un kompozīcijas fasādēs. Krāsojumā izmantota vienota krasu gamma katras ēku grupas ietvaros, dažādība parādās krāsu laukumu dalījumos, saglabāta ģeometriska kompozīcija. Augstākās ēkas - 16 stāvi (vēlāk arī 12) - ir 104. sērijas mājas. Rīgas apstākļos tās var dēvēt par punktveida ēkām. Ēku salīdzinoši mazā izplatība pilsētā ļauj uztvert tās kā diezgan veiksmīgus vidi dažādojošus elementus. Krāsojuma kombināciju pārsvarā veido pelēkais betons un brūnie balkoni, taču vietām sastopamas ari citas kombinācijas. Arī šo ēku plašās lodžijas šodien pārsvarā ir aizstiklotas.

Rīgas paneļēku dzīvokļiem ir raksturīga šaurība un neapmierinošas funkcionālās saiknes starp telpām, kā arī ne pārāk plašs telpu klāsts. Šauri priekšnami un minimālu gabarītu sanitārie mezgli, virtuves, kurās nav iespējams apsēsties un paēst, šauras un garas istabas, kuras nevar variet mēbeļu izvietojumu, - ir galvenie dzīvokļu plānojuma trūkumi. Atsevišķu sēriju ēkām balkoni ir tikai dažiem dzīvokļiem, pie kam tie, protams, ir mazāk privātās telpas nekā lodžijās, kurās ir no trim pusēm noslēgta telpa. Negatīva iezīme ir arī telpu zemie griesti. Ērtāk veidoti ir vēlākie, tepat Rīgā izstrādātie vai no Lietuvas un ārzemēm aizgūtie projekti (pārsvarā nelielu paneļu apbūve), taču arī tajos bieži sastopama nevēlama saspiestība kopā ar nevajadzīgu telpisku izšķērdību.

Nomācoša ir ēku augstuma vienveidība, lielie tukšie laukumi starp tām un vispārējā vides ne sakoptība gan no tehniskā viedokļa, gan klimatiskajiem apstākļiem neatbilstoši un sliktā stāvoklī ir ēku plakanie jumti: to tecēšana pakļauj nopietnam riskam visu ēku. Neapmierinošs ir fasāžu starp paneļu šuvju aizpildījums, kurš ir nepilnīgs un irst atmosfēras ietekmes rezultātā, līdz ar to pakļaujot atmosfēras iedarbībai konstrukciju savienojumus, kas samazina stingrību un konstrukcijas drošību, sevišķi paneļu metāla elementu savienojuma vietās. Neapmierinoša ir arī ēku ārsienu siltumnoturība. Lielpaneļu ēkām ir raksturīgi izteikti siltuma zudumi caur paneļu salaiduma šuvēm un pašiem paneļiem, tomēr vislielākie siltuma zudumi notiek caur ēku logiem (kuros ir tikai divi stikli). Arī ēku inženiertehniskie tīkli ir nolietoti.

Informācijas sagatavošanai izmantotā literatūra: www.lv.wikipedia.org, raksts „Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā”

Datu publicēšana bez atsauces uz avotu un SIA „City Real Estate” rakstiskas piekrišanas aizliegta!