40% notāru darbā ar klientiem ir saskārušies ar krāpniecības sekām
Gandrīz 40% Latvijā strādājošo notāru kaut reizi pēdējo divu gadu laikā savā praksē ir pieredzējuši gadījumus, kuros cilvēki ir saskārušies ar krāpniecību – bijuši apdraudēti vai reāli zaudējuši īpašumu vai mantu, tai skaitā naudu. Gan Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP), gan Valsts policijas (VP) pieredze liecina, ka mūsdienās noziegumu forma un saturs mainās, turklāt mainījies arī cietušo personu profils.
“Ja pirms 10 - 15 gadiem visbiežāk par krāpnieku upuriem kļuva seniori un vientuļi cilvēki, kuriem juridiskās shēmās tika izkrāpti īpašumi vai nauda, tad šodien situācija ir kardināli mainījusies. Par krāpnieku upuriem kļūst gan pieredzējuši biznesa cilvēki, gan jaunieši. Patiesībā no potenciāliem zaudējumiem neviens sabiedrības loceklis nav pasargāts, ja neizvērtē visus iespējamos riskus un nevēršas pēc padoma pie profesionāļa - notāra, jurista. Notāri savās praksēs un pieredzē gadu no gada arvien pārliecinās par to, ka zināšanas par juridiskām niansēm cilvēkiem joprojām ir vājas,” norāda LZNP priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.
Arī VP pieredze apliecina, ka zināšanu trūkums un neuzmanība ir biežākie iemesli iespējai īstenot noziedzīgu nodarījumu. “Krāpšana ir ļoti izplatīts noziedzības veids - visbiežāk tā tiek vērsta pret kustamo vai nekustamo īpašumu un finanšu līdzekļiem, ir saistīta ar personas datu prettiesisku izmantošanu vai noziedzīgu nodarījumu pret uzņēmumu. Diemžēl jāatzīst, ka cilvēku skaits, kuri vēršas policijā tieši krāpšanas dēļ, vēl aizvien ir augsts. Mūsdienās krāpnieki ir izstrādājuši rafinētas shēmas un paļaujas uz cilvēku lētticību, lai iegūtu kāroto. Tādēļ aicinām ikvienu būt uzmanīgiem, darījumos ar savu īpašumu konsultēties ar notāru un pat vismazāko aizdomu gadījumā vērsties policijā,” skaidro VP priekšnieks Ints Ķuzis.
Veicot izpēti par krāpniecības gadījumiem, LZNP un VP ir apkopojusi to iestāšanās iemeslus, kas iedalāmi vairākās grupās. Visbiežāk jeb 54% gadījumos, kad konstatētas krāpšanas pazīmes, iemesls ir bijusi neapdomīga rīcība jautājumos, kas saistīti ar īpašumu. Galvenokārt tā saistīta ar neprasmīgi sastādītiem līgumiem vai līgumiem, kuros iekļauti nosacījumi, kas ierobežoo vienas puses tiesības vai iesaista to nelīdzvērtīgā darījumā. Savukārt 43% gadījumu, kad cilvēks riskē ar savu īpašumu vai mantu, vainojama neuzticama padomdevēja izvēle. “Nereti cilvēki, slēdzot līgumus vai pieņemot lēmums, konsultējas nevis ar profesionāli, bet gan kaimiņu, radinieku, draugu. Visbiežāk šāda padomdevēja kompetence ir apšaubāma, bet personiskā pieredzē balstīti padomi var nebūt derīgi citai situācijai, jo katrs gadījums ir ļoti individuāls, tādējādi dažādos līgumos un citos dokumentos tiek iekļauti nosacījumi, kas rada virkni risku,” apgalvo Jānis Skrastiņš.
Iemesli krāpšanas iespējamībai visai bieži ir neapdomīga rīcība ar savu naudu, piemēram, pārskaitot to uz nezināmas personas kontu, kā arī neapdomīga rīcība ar saviem personas datiem, kas nereti izpaužas tā, ka par attiecīgu samaksu citam cilvēkam tiek uzticēti dati, lai tukšam kontam piesaistītu bankas karti, taču šis konts tiek izmantots PVN shēmās un naudas atmazgāšanā, kā rezultātā konta īpašnieks kļūst par apsūdzēto. Arī nepārbaudītas informācijas izmantošana ir liels risks, īpaši - uzsākot biznesu, kas galvenokārt izpaužas kā neapdomīgu investīciju veikšana.
Viens no drošākajiem veidiem, kā izvairīties no liktenīgām kļūdām vai pat krāpniecības, ir konsultēšanās ar notāru. Turpmāk Latvijā tas būs iespējams arī digitāli, jo jau šogad gaidāmas vairākas interesantas pārmaiņas, kas saistītas ar notāra darbu digitālajā vidē.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/kriminalzinas/238280-40-notaru-darba-ar-klientiem-ir-saskarusies-ar-krapniecibas-sekam.htm
