50 miljonu eiro investīcijas projektā "Kāpa" var izrādīties vērienīgākā krāpšanas shēma
50 miljonu eiro investīcijas projektā "Kāpa" var izrādīties vērienīgākā krāpšanas shēma
Kristīne JANČEVSKA
12.11.2009
Paziņojums par 50 miljonu eiro investīciju piesaisti projektam Kāpa Jūrmalā, iespējams, var kļūt par vienu no vērienīgākajām krāpšanas afērām Latvijā. Par investoru pasludinātais Krievijas biznesmenis Boriss Teterevs apliecinājis arī gatavību vērsties tiesībsargājošās instancēs aizdomās par krāpšanu.
Iespējams, ka veikli latvju darboņi mēģinājuši atrisināt savas sasāpējušās finanšu problēmas, izmantojot B. Tetereva pirms četriem gadiem izsniegtu pilnvaru. Parakstījuši līgumu ar dramatiskām soda sankcijām, tādējādi mēģinot viņu piespiest norēķināties par darījumu, lai pēc tam guvumu sadalītu. Turklāt šis nav vienīgais līgums, kurš Latvijā noslēgts B. Teterevam aizmuguriski, un liela daļa pavedienu ved pie tāda personāža ar nekustamo īpašumu mahinatora slavu kā Gints Lazdiņš.
Aizdomīgais līgums
Autorei ekskluzīvi iepazīties ar šo vērienīgo investīciju līgumu, proti, līgumu, par kuru pirms nedēļas paziņoja Jūrmalas plašā aktīvās atpūtas kompleksa Kāpa idejas autori, ka projektam ir atrasts investors, kurš ir gatavs ieguldīt 50 miljonus eiro, un tas ir Krievijā dzīvojošais Latvijas pilsonis, biznesmenis B. Teterevs. Lasot līgumu, rodas iespaids, ka investors ir ja ne bagātais Amerikas onkulis, tad labā feja jau nu noteikti.
Pirmkārt, šim investoram ir diezgan vieglprātīga attieksme pret darījumiem, jo pat tik milzīga darījuma kā 50 miljonu eiro investīcijas slēgšanu viņš nepagodina ar savu ierašanos vai nenoslēdz savā kabinetā kādā citā valstī, bet gan uztic cilvēkam, kam pirms četriem gadiem izsniedzis pilnvaru. Otrkārt, šim investoram ir gana vieglprātīga attieksme pret naudu. Viņš ir gatavs 50 miljonus eiro samaksāt 30 dienu laikā, it kā viņam šāda naudas summa stāvētu bikšu kabatā vai naudasmakā, vai ļaunākajā gadījumā mājas seifā. Turklāt investors apņemas maksāt pusmiljonu latu mēnesī, ja gadījumā neizdotos laikus norēķināties ar šo līgumu, proti, 12% gadā.
Treškārt, ja var ticēt līgumam, investors lieliski apzinās, ka iegādājas īpašumus, kas ir pilnībā ieķīlāti. Skaidrības labad gan jāteic, ka investīciju līgums ir visparastākais nekustamā īpašuma pirkuma līgums, kurā tiek pārdoti zemesgabali, kas pieder projekta Kāpa īpašniekiem Jūrmalā, Vaivaros. Un reģistrētās hipotēkas tiešām ir iespaidīgas. Vispirms jau kreditoru skaits – savas pretenzijas pret šiem īpašumiem izvirzījušas četras bankas: Baltic International Bank, Latvijas Hipotēku un zemes banka, Nordea un Swedbank. Un summas arī ir gana iespaidīgas – 1,9 miljoni eiro, 1,4 miljoni eiro, 1,8 miljoni latu utt., kopējās banku prasības ir vairāk nekā deviņi miljoni latu. Ceturtkārt, investora pilnvarotā pārstāve apliecinājusi, ka investors lieliski apzinās, kāds īsti ir īpašums. Tiem, kuri sen nav bijuši Nemo akvaparkā Jūrmalā, Vaivaros, var atgādināt, ka tā ir pļava ar dažām priedēm un kempinga mājiņām, diezgan nožēlojama paskata ūdenskalniņiem. Nu, jā, investors vēl kopā ar nekustamajiem īpašumiem iegādājas to īpašnieku sapni – iespēju ieguldīt tur vēl kādus 200–300 miljonus eiro, lai uzbūvētu iecerēto vissezonu slēpošanas trasi. Un vēl komplektā iespaidīgas sankcijas no Jūrmalas pašvaldības, ja projekts netiks realizēts, kā solīts. Diezgan jauks komplekts par 50 miljoniem! Turklāt, kā informēja kāda nekustamo īpašumu vērtēšanas kompānija, kura nesen veikusi šo īpašumu vērtēšanu, investoram saskaņā ar līgumu ir vienalga, ka te kaut kādi vietējie vērtētāji īpašumus novērtējuši par samērā zemu cenu, viņš ir gatavs maksāt 7–16 reizes lielāku summu.
Uzticamības persona?
Dienu pirms Kāpas projekta īpašnieku paziņojuma par vērienīgo investīciju piesaisti, Latvijas Vēstnesī parādās informācija, ka B. Teterevs ir atsaucis visas pilnvaras Jeļenai Lapsai. Tieši šī J. Lapsa ir persona, kas kā B. Tetereva pilnvarota persona parakstīja megalīgumu. Turklāt biznesmenis arī atsauc visus darījumus, kas slēgti uz šīs pilnvaras pamata.
Izrādās, aizdomas par pilnvarotās personas negodprātīgu rīcību radušās jau pirms kāda mēneša, kad arestēti B. Tetereva bankas konti Latvijā. Lūdzot skaidrojumu, izrādījies, ka tas noticis saskaņā ar tiesas spriedumu par parāda piedziņu. Proti, šogad augustā un septembrī viņš esot iegādājies vairākus nekustamos īpašumus, līgumos apliecinājis, ka norēķināsies par tiem divu nedēļu, vēlākais mēneša laikā, bet nekā, neskatoties uz pamatīgajām līgumos iekļautajām soda sankcijām. Tādēļ arī pārdevēji vērsušies tiesā ar prasību pircējam tomēr pildīt saistības. Tā kā B. Teterevs neko par Latvijā iegādātiem īpašumiem neesot zinājis, viņam radušās aizdomas, ka J. Lapsa varētu būt likusi lietā savu pirms vairākiem gadiem iegūto pilnvaru.
J. Lapsa B. Tetereva vārdā bija iegādājusies vairākus nekustamos īpašumus no Ginta Lazdiņa un viņa mātes Sarmītes Kangro. Sarmīte Kangro arī reģistrējusi piedziņas vēršanas atzīmes uz B. Tetereva nekustamajiem īpašumiem.
Laikam jau pilnvara neļauj gluži iztukšot pilnvarotāja bankas kontus, tādēļ nauda par darījumiem netiek samaksāta, jo pilnvarotājs apgalvo, ka neko par šiem pirkumiem neesot zinājis. Savukārt J. Lapsa pilnvarotāja neinformētību par saviem pirkumiem Latvijā skaidro diezgan triviāli – viņai esot salūzusi mobilā tālruņa kartīte, tādēļ viņu neviens nevarot sazvanīt.
Iesildīšanās
Kā vēlāk izrādās, G. Lazdiņa un viņa mātes īpašumu uzpirkšana ir tikai iesildīšanās pirms megadarījuma. Varētu jautāt, kāds gan G. Lazdiņam sakars ar Nemo parku vai Kāpas projektu. Formāli – nekāds. Neformāli – pat ļoti liels. Pirms šā gada pašvaldību vēlēšanām tieši viņš kā trešā persona apmaksāja Jūrmalas domnieka un Nemo saimnieka Māra Dzenīša priekšvēlēšanu kampaņu laikrakstā Jūrmalas Ziņas. Tātad G. Lazdiņam ir svarīgi, lai domē sēdētu M. Dzenītis. Ja atceramies, M. Dzenītis, lai iekļūtu domē, pat dalīja Kauguru iedzīvotājiem pārtiku un piedāvāja ar iedzīvotājiem slēgt līgumu ar konkrētiem punktiem, ja par viņu balsos. Viņš arī tiek ievēlēts domē no viena saraksta ar pašreizējo pilsētas mēru Raimondu Munkevicu, taču drīz pēc ievēlēšanas no partijas izstājas un kļūst par domes opozicionāru. To, ka megadarījums ar B. Teterevu G. Lazdiņam nav svešs, apliecina arī fakts, ka pāris dienu pēc līguma noslēgšanas viņa sieva Anete Jurāne-Lazdiņa kļūst par vienas projekta Kāpa līdzīpašnieces – kompānijas SIA ATB 1 – valdes priekšsēdētāju un arī dalībnieci. Tiesa, līgumu parakstīšanas brīdī tur vēl darbojas iepriekšējā valdes priekšsēdētāja. Bet tālāk jau virsvadību uzņemas Ginta Lazdiņa kundze. Varbūt šī rokāde kļūst skaidrāka, kad līgumā konstatē, ka tieši šī firma saņems vislielāko pirkuma maksu, proti, 15 miljonus eiro.
Otru lielāko pirkuma summu saņemtu Nemo Holdings, kuru līguma parakstīšanas brīdī pārstāv neviens cits kā aktīvais projekta virzītājs Jūrmalas domnieks M. Dzenītis. Nav gan precīzi zināms, kura galvā dzimusi ideja par 50 miljonu investīcijām.
Kāds būs šīs sāgas turpinājums, var tikai minēt. Ar pilnvaru atsaukumu un paziņojumu, ka visi ar šo pilnvaru slēgtie līgumi nav spēkā, ir par maz, lai tos padarītu par nebijušiem. Protams, ja darījums nav noticis pilnvarotāja interesēs, viņam ir iespēja vērsties pret pilnvaroto personu un prasīt zaudējumu piedziņu. Taču diez vai kundzei kādā zeķītē ir noslēpti 50 miljoni eiro, tādēļ nav izslēgts, ka sajūsmas pilnais paziņojums par 50 miljonu investīciju piesaisti, starp citu, lielākajām jebkad Jūrmalai piesaistītajām investīcijām, finišēs ar lielāko līdz šim pieredzēto krimināllietu par krāpšanu līdz šim nepieredzētos apjomos.
***
UZZIŅAI
Gints Lazdiņš medijos vairākkārt minēts saistībā ar iespējamo krāpšanas lietu pret 84 gadus veco latviešu izcelsmes Kanādas mecenātu Leopoldi Sīpoliņu. G. Lazdiņš izkrāpis vairākus īpašumus no sirmgalvjiem. Līdz 1999. gadam G. Lazdiņš tiesāts četras reizes par zādzībām. Vienu reizi viņam piespriesta arī reāla brīvības atņemšana. Tagad viņš ir 48 hektāru zemes īpašnieks, kuru kadastrālā vērtība lēšama ap 3,5 miljoniem latu.
Jeļena Lapsa bijusi Teterevu ģimenes tuvs draugs. Kad 2004. gadā B. Teterevs ar ģimeni pārceļas uz dzīvi Krievijā, viņam Latvijā paliek nekustamie īpašumi, tādēļ šim tuvajam ģimenes draugam izsniegta pilnvara to apsaimniekošanai. Viņa savulaik aktīvi darbojusies ar nekustamajiem īpašumiem. Caur viņas rokām gājuši vismaz 79 nekustamie īpašumi. Patlaban gan J. Lapsai pieder tikai puse no zemesgabala Stāvvadu ielā, bet vēl pērn viņa virkni īpašumu, kuri bija ar pamatīgām hipotēkām, pārdevusi jau Karinai Lapsai un viņas vīram Aleksejam Širokovam. Šogad augustā Finanšu policija ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamo J. Lapsas izvairīšanos no nodokļu nomaksas un, iespējams, nepatiesu ziņu norādīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijā, turklāt noziedzīgie nodarījumi esot veikti lielā apmērā.
Māris Dzenītis plašāku ievērību guvis 1998. gadā, kad darbu sāk ūdensatrakciju parks Nemo, un viņš ir šī projekta autora SIA Ranvers direktors. Toreiz gan izrādījās, ka ūdensatrakcijas ir "blakusprodokts" kompānijas pamatbiznesam diskotēku rīkošanai. Veiksmīgi atrisinājis problēmu ar iedzīvotāju sūdzībām par diskotēku lielo troksni, piesolot būvēt skaņu aizturošu sienu, kuru nav uzbūvējis līdz pat šai dienai, toties panācis iespēju privatizēt Nemo teritorijas zemi, aizbildinoties ar nepieciešamību piesaistīt investīcijas.
2004. gadā presē parādās informācija, ka Nemo meklē investoru vai tas tiek pārdots. Ūdens atrakcijas esot morāli novecojušas un nepieciešamas investīcijas 3,5 miljonu eiro apmērā. Nekāds investors pie apvāršņa neparādās, taču dzimst vērienīgā ideja par Ziemeļeiropā garāko slēgto slēpošanas trasi, proti, projekts Kāpa ar 26 stāvus augstu viesnīcu, no kuras jumta visa gada garumā varēšot laisties lejā pa trasi ar slēpēm vai sniega dēli. Šī projekta izmaksas jau ir pavisam citas – 250–300 miljoni eiro. Tiesa, tobrīd teritorijas plānojums paredz vien trīsstāvu apbūvi, un pieļaujamais blīvums arī ir gana pieticīgs, vien 15%. Taču projekts Kāpa paredz vismaz 85 metru augstas ēkas un apbūves blīvumu 85%. Tātad – jāpanāk pilsētas attīstības plāna maiņa. Pagājušā gada vasarā Jūrmalas dome diezgan lielā vienprātībā maina apbūves noteikumus, neskatoties uz to, ka tajā brīdī M. Dzenītim un viņa partneriem nav nedz naudas, nedz investoru, ir tikai uz papīra uzzīmēta un skaļi izreklamēta ideja. Dome gan nosaka, ka pirms projekta realizācijas tā īpašniekiem jāslēdz līgums ar domi, kurā noteiktu, ka piecus gadus šajā teritorijā arī jādarbojas ekskluzīvajam atrakciju parkam, noteiktu arī būvniecības secību utt.
Līgums ar pašvaldību nav noslēgts līdz pat šai baltai dienai, jo M. Dzenītis pēc pozitīvā domes lēmuma paziņo, ka ekonomiskās krīzes apstākļos projektu nav iespējams realizēt un tas tiek iesaldēts uz pieciem gadiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/latvija/7793-50-miljonu-eiro-investicijas-projekta-kapa-var-izradities-verienigaka-krapsanas-shema.htm
