Almunija: Latvijas valdības, kas līdz krīzei bijušas vairākas, situāciju nepareizi novērtē
Almunija: Latvijas valdības, kas līdz krīzei bijušas vairākas, situāciju nepareizi novērtē
14.10.2009
Eiropas Komisija (EK) vēlas, lai Latvija pildītu uzņemtās saistības, un cer, ka tā izpildīs visu, kā solīts, jo programmas neizpildes gadījumā alternatīvas ir daudz sliktākas, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" sacīja Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija.
Almunija atzīmēja, ka Latvijas valdības, kas līdz krīzei bijušas vairākas, situāciju novērtēja nepareizi. Latvijas valdības agrāk kārtīgi nav novērtējušas ekonomisko situāciju un recesijas draudus, uzskata Almunja.
Komisārs uzsvēra, ka EK pārstāvji ir vēlējušies tikties ar iedzīvotājiem, uzzināt viņu nostāju, kā arī paskaidrot, ka visi citi varianti, alternatīvas būtu vēl sāpīgākas. Viņš aicināja sabalansēt un izvērtēt to, kas notiek izglītības politikā un veselības politikā, un norādīja uz nepieciešamību naudu izdalīt vienmērīgi.
Almunija norādīja, ka gaidāmie budžeta labojumi dažos jautājumos būs ļoti būtiski, taču akcentēja, ka trīs un četrus gadus pirms krīzes tika būtiski palielinātas algas. Ja šobrīd algas tiek būtiski samazinātas, tad pirms krīzes minētajā laika periodā tās palielinātas par 25% līdz 30% gada laikā.
EK pārstāvis uzsvēra, ka nevar visu samazinājumu slogu uzlikt sabiedrības vājākajiem sektoriem.
Valdībai jāpieņem lēmumi, kad tā sagatavo 2010.gada budžetu, un arī parlamentam tie jāpieņem, jo tas apstiprina budžeta projektu. Almunija sacīja, ka ļoti vēlas, lai visas šīs pūles un upuri ir vienmērīgi sadalīti, jo sabiedrības mazāk nodrošinātajam slānim nebūtu jāsedz visas izmaksas.
Viņš norādīja uz citu valstu praksi nodokļu piemērošanā, sakot, ka citās valstīs tiem, kuriem ir lielāki ienākumi, ir arī lielāki nodokļi, taču atzīmēja, ka EK neko nevar uzspiest Latvijas valdībai un parlamentam, jo tās pienākums ir uzraudzīt saprašanās memorandā ietverto solījumu izpildi, kurā ir teikts, ka tad, ja budžeta konsolidācijai nepieciešami papildus ienākumi, ir nepieciešams palielināt nodokļus.
Almunija pauda uzskatu, ka katrai valstij ir būtiski iekasēt nodokļus un novērst krāpšanos ar tiem. Vizītes laikā tiekoties ar finanšu ministru Einaru Repši (JL), ticis runāts par iespēju palielināt finansējumu Valsts ieņēmumu dienestam, tādējādi veidot izņēmumu, lielāku līdzekļu daudzumu tērējot VID kapacitātes uzlabošanai. Almunija norādīja, ka tas nav viņa lēmums.
Komisārs norādīja, ka valsts nevar prasīt, lai sabiedrības nabadzīgākās daļas vēl vairāk maksātu, nepieciešams, lai pārējās sabiedrības daļas ar tām solidarizētos.
Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas valdības paveikto, izveidojot sociālo drošības spilvenu, kā arī izteica vēlmi, lai tiktu paredzēts līdzfinansējums ES fondu naudai, jo tieši šie līdzekļi varētu palīdzēt, piemēram, bezdarbniekiem, veicināt tirgus attīstību.
Almunija akcentēja, ka izglītība ir visbūtiskākais ieguldījums nākotnē, ko iespējams atbalstīt, tādējādi ir jāsabalansē izdevumu samazināšana un ieņēmumu gūšana, kā arī jādomā par nākotni un par resursiem, ar kādiem valsts no ekonomikas grūtībām atgūsies.
EK pārstāvis izteica cerību, ka Latvijas valdība un iestādes atradīs labāko risinājumu.
Turklāt starptautiskās sabiedrības viedoklis par Latviju strauji mainīsies uz labo pusi, ja programma, par ko valsts vienojusies ar aizdevējiem, tiks ievērota un Latvijas valdība aizsūtīs budžetu uz parlamentu un budžetā būs visi nepieciešamie nosacījumi.
Tādā gadījumā Latvijas valdības un iestāžu uzticamības rēķins krietni celsies, bet, ja programma netiks ieviesta savlaicīgi, būs negatīvas sekas, kā tas jau redzams diskusijās par to, kas notiks, ja programma netiks ieviesta.
Almunija atzīmēja, ka tad, ja programma tiks ieviesta tāda, kā tā tika parakstīta, tas būs sava veida enkurs, kas piesaistīs pie eiro ieviešanas, un eiro būs kā enkurs, kas noturēs Latvijas ekonomiku uz vietas.
EK pārstāvis atzina, ka Latvijai šobrīd galvenais ir ievērot solidaritātes principu.
Viņš arī pauda izpratni par to, cik ļoti grūta ir šī situācija valstij, ka cilvēki cieš un ka krīze ir skārusi daudzus, taču aicināja tos, kuri strādā pie lēmumu izstrādes un tos pieņem, izvērtēt lēmumus un pieņemt pareizos.
Almunija atzina, ka šobrīd vajadzētu būt spējīgiem pārliecināt arī tos, kam klājas ārkārtīgi grūti, par to, ka dalība ES ir tā, kas spēs palīdzēt samazināt problēmas un atrast risinājums daudz ātrāk.
Kā ziņots, valdība konceptuāli vienojās darbā pie nākamā gada valsts budžeta virzīties uz starptautiskajiem aizdevējiem iepriekš solīto budžeta deficīta samazinājumu - 500 miljoniem latu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/ekonomika/5043-almunija-latvijas-valdibas-kas-lidz-krizei-bijusas-vairakas-situaciju-nepareizi-noverte.htm
