Ap elektrolīnijām būs jāizzāģē aizsargjosla
Divus gadus pēc dramatiskās ziemas, kad pārrautu elektrolīniju dēļ bez elektrības Latgales novadā palika apmēram 65 000 mājsaimniecību un reģionā izsludināja ārkārtas stāvokli, Saeimā trešajā lasījumā šodien skatīs aizsargjoslu likuma grozījumus.
Arī Sadales tīkli informē, ka mācība ir apgūta un miljoniem latu investē, lai lūstoši koki aizvien mazāk apdraudētu elektroapgādes drošību.
Viens no iemesliem, kādēļ likumprojekts pa Saeimas gaiteņiem klejoja tik ilgi, bija tāds, ka Latvijā vidējā sprieguma trases 6000 kilometru garumā vijas cauri mežiem un bija grūti vienoties ar to īpašniekiem par elektroapgādes drošībai nepieciešamajiem pasākumiem.
Kaut arī likums skaidri nosaka precīzu trases platumu, kuru Sadales tīkli var bez saskaņošanas ar meža īpašnieku atbrīvot no trasi apdraudošiem kokiem, tas ir par mazu, lai blakus mežā esošie garākie koki pie noteiktiem apstākļiem lūstot neapdraudētu elektrības vadus.
Tagad likumā paredzēts ieviest normu, ka elektrolīniju trasēm ir 30 metrus plata aizsargjosla, kuras robežās Sadales tīkli būtu tiesīgi izzāģēt līniju apdraudošos kokus. Līdz šim aizsargjosla likumā nebija definēta. Lai ievērotu mežu īpašnieku intereses, likumprojektā iekļauts priekšlikums, kas paredz aizsargjoslā nozāģētā koka atpirkšanu no meža īpašnieka. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis Ingmārs Līdaka skaidroja, ka cenu, par kādu šie koki būtu atpērkami, varētu noteikt Ministru kabinets. Līdz šim juridisko nianšu neatrunāšanas dēļ postā gājuši tūkstošiem kubikmetru koksnes.
Šis ierosinājums Sadales tīklos sajūsmu gan neraisa. «Šis priekšlikums ir pilnīgi nepareizs, jo tagad sanāk, ka Sadales tīkliem būs jānodarbojas ar kokmateriālu iegādi un pēc tam vēl jāmeklē tiem noiets,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/87868-ap-elektrolinijam-bus-jaizzage-aizsargjosla.htm
