Apsaimniekotāji: vairāki jautājumi dzīvojamo telpu īres likumprojektā ir diskutējami
LETA Ceturtdiena, 2014. gada 6. februāris
Lai arī vairāki jautājumi likumprojektā «Par dzīvojamo telpu īri» rada bažas un šķiet diskutējami, tomēr ir skaidri saskatāms likumprojekta tapšanas mērķis - nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku, aģentūrai LETA atzina Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītājas vietnieks Ilmārs Eglītis.
Pēc viņa teiktā, likumprojektā vēl ir līdz galam nepārdomātas vai neizstrādātas vietas, kas prasa tālāku precizēšanu vai pārstrādi, taču mērķis ir skaidrs un atzīstams.
«Līdzšinējie normatīvi galvenokārt aizsargāja īrnieku intereses un līdz ar to negodīgu īrnieku gadījumā radīja problēmas ēkas vai izīrēto telpu īpašniekiem,» sacīja Eglītis, norādot, ka arī Valmieras pašvaldība savā darbībā ir saskārusies gan ar dzīvojamo telpu patvaļīgu aizņemšanu, gan dzīvošanu bez spēkā esošiem īres līgumiem, gan situācijām, kad netiek veikti īres un komunālo pakalpojumu maksājumi.
Krāpnieciskas īrnieku rīcības rezultātā maksājumus par dzīvojamai telpai piekrītošās ēkas kopīpašuma daļas apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem spiests segt šīs telpas īpašnieks. Pēc Eglīša teiktā, jaunajā likumprojektā ir mēģināts risināt šo jautājumu, ievērojot arī telpu īpašnieka intereses, kura pienākumos nav maksātnespējīgo vai maksāt negribošo īrnieku uzturēšana.
Tāpat viņš atzina - vienlaikus likumprojektā vairāki jautājumi ir diskutējami, tostarp nosacījums, ka īres līgumi slēdzami tikai uz noteiktu laiku, neņemot vērā, ka ir līgumi, kas noslēgti bez termiņa ierobežojuma, ar iepriekš dotu solījumu, ka tā tas arī turpināsies, ja īrnieks godprātīgi pildīs īres līgumā paredzētās saistības.
Pēc Eglīša teiktā, precizējumus prasa arī projektā iestrādātā iespēja atsevišķos gadījumos īres līgumu izbeigt bez iepriekšēja brīdinājuma, atļauja izbeigt īres līgumu, ja līguma esamība rada izīrētājam pārmērīgus zaudējumus vai gadījumā, ja nekustamajam īpašumam mainījies īpašnieks, ka arī vēl vairāki citi nosacījumi.
Savukārt kā pūliņus aizsargāt īrnieku intereses likumprojektā Eglītis atzīmēja īres līgumu reģistra atjaunošanu, kas godprātīgas ieviešanas un ievērošanas gadījumā ļautu mazināt īres līgumu nelikumīgas laušanas gadījumus.
LETA jau ziņoja, ka Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas paredz mazāku īrnieku tiesību aizsardzību nekā patlaban spēkā esošais likums «Par dzīvojamo telpu īri».
EM informēja, ka patlaban ir spēkā 1993.gada likums «Par dzīvojamo telpu īri», kas ietver izteiktu īrnieku tiesību aizsardzību, turpretī izīrētāja tiesības ir ievērojami ierobežotas. Ministrija sākusi darbu pie jauna regulējuma izveides, lai sabalansētu īrnieka un izīrētāja interešu ievērošanu.
Likumprojekts tajā pieļauto nepilnību dēļ jau izraisījis īrnieku organizāciju iebildumus, tāpēc Rīgas Namīpašnieku biedrība nosūtījusi Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) vēstuli ar aicinājumu visdrīzākajā laikā sarīkot apaļā galda diskusiju ar EM, pašvaldību, namīpašnieku un īrnieku organizāciju pārstāvju piedalīšanos, lai rastu iespējami labākos risinājumus likumprojekta pilnveidošanai.
Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) ir uzdevis Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra pienākumu izpildītājam valsts sekretāra vietniekam Andris Liepiņam līdz šā gada 17.februārim sniegt skaidrojumu par ministrijas izstrādāto likumprojektu «Dzīvojamo telpu īres likums».
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/apsaimniekotaji-vairaki-jautajumi-dzivojamo-telpu-ires-likumprojekta-ir-diskutejami/635888
