Apsaimniekotāju ieceri pēc parādnieka īpašuma izsoles komunālos parādus segt pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas sauc par pēdējo glābiņu
Apsaimniekotāju ieceri pēc parādnieka īpašuma izsoles komunālos parādus segt pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas sauc par pēdējo glābiņu
Grozījumu pieņemšana Civilprocesa likumā, saskaņā ar kuriem komunālo pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar kreditētājiem būtu priekšroka, sadalot parādnieka īpašuma izsolē iegūtos līdzekļus, būtu pēdējais glābiņš, lai saglābtu esošo namu apsaimniekošanas sistēmu, uzskata biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie namu apsaimniekotāji. Patlaban likumā noteikts, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu īpašumu, vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, tālāk seko citi prasījumi, tostarp atsevišķi minēti ar ķīlu nodrošinātie prasījumi. "Dažu apsaimniekotāju problēmas, kas nesen guva plašu ievērību, ir tikai procesa sākums. Ja šie grozījumi netiks pieņemti, šis process var kļūt masveidīgs," sacīja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Viņš atzina, ka patlaban, ja dzīvoklis ieķīlāts bankā, parādu piedziņa nav iespējama, jo bankai ir tiesības uz gadu atlikt sprieduma izpildi, bet pēc gada, realizējot dzīvokli izsolē, iegūto summu saņem banka nevis komunālo pakalpojumu sniedzējs.
"Atslēgt komunālos pakalpojumus vienam konkrētam dzīvoklim nav iespējams, pakalpojumus dzīvoklis turpina saņemt, bet neviens par tiem nemaksā un parādu summa krājas. Kas to apmaksās - pārvaldnieks vai šī dzīvokļa kaimiņi," jautā Beikmanis.
Apsaimniekošanas uzņēmuma AS "Māju serviss KSA" valdes priekšsēdētāja Baiba Pļaviņa uzsvēra, ka grozījumi Civilprocesa likumā ir tie, ko apsaimniekotāji gaida ar nepacietību. "Tas ir galvenais likumdošanas uzlabojums, ko vēlas apsaimniekotāji. Otrs nepieciešamais uzlabojums ir tiesvedības procesa vienkāršošana un paātrināšana," sacīja Pļaviņa.
Biznesa portālam "Nozare.lv" "SEB bankas" Juridiskās pārvaldes vadītāja Ligita Sakniņa uzsvēra, ka pastāv dažādas citas iespējas, kā problēmas ar kredītņēmēja komunālo maksājumu parādiem atrisināt. Piemēram, jau laikus liegt konkrētā komunālā pakalpojuma pieejamību klientam, ja regulāri netiek veikta rēķinu apmaksa, neveicinot vienas konkrētas komercdarbības jomas veiksmīgāku aizsardzību.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=11.11.2010
