Atrasts Zasulauka biokurināmā koģenerācijas stacijas projekta izstrādātājs
Gunta Kursiša, 2011. gada 31. oktobris
A/s Rīgas siltums noslēgusi līgumu ar AB Axis Industries par siltumcentrāles Zasulauks biokurināmā katla uzstādīšanu, kas ļaus piegādāt siltumu dzīvojamajam rajonam ar aptuveni 70 daudzdzīvokļu mājām.
Rīgas siltums slēgs līgumu ar Lietuvas uzņēmumu AB Axis Industries par teju 8,8 miljoniem latu par siltumcentrāles Zasulauks biokurināmā katla uzstādīšanu, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Katla jauda būs vismaz 20 MW, līgumā iekļauta arī dūmgāzu kondensatora, kurināmā noliktavas un palīgiekārtu projektēšana, iekārtu piegāde un būvmontāža.
Projektu paredzēts pabeigt 2013. gada februārī, un siltumenerģiju tajā sāks ražot tā paša gada martā, Db.lv stāstīja a/s Rīgas siltums ražošanas daļas vadītājs Imants Urtāns. Siltumenerģija tiks ražota no koksnes šķiedras, un «atšķirībā no citiem Latvijā realizētajiem projektiem šim katlam ir paredzēta kurtuve ar sadedzināšanu verdošā slānī, kas ļaus izmantot salīdzinoši zemākas kvalitātes kurināmo, kura sadedzināšanai nav piemērotas tradicionālās ārdu kurtuves,» viņš stāstīja.
39,5% jeb vairāk nekā 3,476 miljonus latu šī projekta izmaksu līdzfinansēs Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonds.
Šī gada februārī Rīgas siltums un uzņēmums SIA Energoremotns Rīga jau slēdza līgumu vairāk nekā 9,8 miljonu latu apmērā par siltumcentrāles Ziepniekkalns biokurināmā koģenerācijas energobloka ar elektrisko jaudu četri MW izbūvi.
Patlaban Rīgas siltums darbojas trīs biokurināmā katli - kopš 1996. gada šāds katls darbojas siltumcentrālē Daugavgrīva ar jaudu 7,5 MW, un kopš 2010. gada darbojas divi katli siltumcentrālē Vecmīlgrāvis, kuru kopējā jauda veido 14 MW. Šī gada oktobrī tika uzsākta siltumcentrāles Ziepniekkalns biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība. Šīs stacijas siltumjauda būs 22 MW, bet elektriskā – 4 MW. Ziepniekkalna biomasas koģenerācijas stacijas būve ir līdz šim Latvijā lielākais šāda veida projetks.
DB jau rakstīja, ka, izmanotjot Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, top vēl deviņas biomasas koģenerācijas stacijas, no kurām lielākā būs 23 MW jaudīgā stacija Jelgavā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/razosana/energetika/atrasts-zasulauka-biokurinama-kogeneracijas-stacijas-projekta-izstradatajs-247496
