Austrumu kaimiņi nobīda malā latviešu pircējus
Austrumu kaimiņi nobīda malā latviešu pircējus
Romāns Golubevs
07.09.2010
No Rīgas un Jūrmalas elites klases dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus praktiski ir izzuduši vietējie pircēji. Pamata pieprasījumu tagad formē turīgi pircēji no Krievijas, arī no Kazahstānas, Uzbekistānas un Ukrainas. Tādējādi rezultāts ir tāds, ka Vecrīgas, Rīgas Klusā centra un Jūrmalas piekrastes pirmās līnijas objektu cenas, salīdzinot ar ziemas periodu, ir cēlušās par 10-20%.
Labāk nekā Turcijā
Silta jūra, patīkama saule un daudz visu iespējamo vēsturisko siltuma rekordu, kas Latvijas klimata specifikas dēļ neradīja atpūtniekiem īpašas problēmas – tāda bija aizvadītā vasara Latvijā. „Priekš kam Turcija vai Grieķija?! Mums tepat ir gana labi,” saprātīgi nosprieda daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas agrākajos gados saules vannas brauca baudīt uz siltajām zemēm. Un, spriežot pēc visa, šim viedoklim bija gatavi piekrist arī daudzi desmiti tūkstoši ārzemnieku, kas jūlijā un augustā bija ieradušies Latvijas galvenajā kūrortā un galvaspilsētā. Saskaņā ar statistikas datiem tikai 2010. gada otrajā ceturksnī vien Latvijā iebraukušo Krievijas iedzīvotāju skaits palielinājās par 46%. Jūlijā un augustā šis pieaugums bija vēl lielāks. „Tāda tūristu pieplūduma, kāds bija šovasar, nav bijis veselus četrus gadus. Visi numuri, lai arī par krietni zemākām cenām nekā 2007. gadā, bija aizņemti no jūlija sākuma līdz gandrīz pašām augusta beigām. Bija klienti, kas brīvu numuru trūkuma dēļ bija ar mieru dzīvot pat saunā,” sarunā ar kataloga „Kvadrātmetrs” un portāla varianti.lv korespondentu pastāstīja kāds ļoti apmierināts nelielas Vecrīgas viesnīcas Alauksta ielā īpašnieks. Vasaras otrajā pusē daudzu Rīgas un Jūrmalas viesnīcu piepildītība sasniedza 80% un pat 100%. Menedžeriem dažreiz nācās meklēt klientiem vietas pie viņu konkurentiem. Līdz tam 2010. gada pirmajā pusgadā viesnīcu vidējais piepildītības līmenis nesasniedza pat 30%.
Pievilcīgo Latvijas tēlu -no Austrumu ciemiņu viedokļa - papildināja tradicionālie Jūrmalas festivāli un konkursi „Jūrmaļina”, „Golosjaščij KiViN” un „Jaunais vilnis”, un arī Dzintaru koncertzāles izcilā programma. Un tādu skaitu postpadomju telpas miljardieru un multimiljonāru, kas šogad ieradās uz „Jauno vilni”, Latvija, šķiet, nekad agrāk vēl nebija pieredzējusi. Pielieciet tam visam klāt šī gada 1. jūlijā spēkā stājušos imigrācijas likuma labojumus, kas dārgo nekustamo īpašumu (Rīgā, tās apkaimē un Jūrmalā pirkuma vērtībai jābūt lielākai par 100 000 latu) pircējiem ļauj pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu, kā arī pievilcīgākas nekā 2007. gadā cenas – lūk, pamats optimistiskajām mākleru, kas tirgoja Jūrmalas un Rīgas centra dzīvokļus un mājas, gaidām. Tiesa, viņu gaidas gan nepiepildījās par visiem 100%. Tomēr potenciālo pircēju (pie tādiem formāli varētu pieskaitīt arī visus bagātos ārzemniekus) pieplūdums lika starpniekiem un apbūvētājiem veidot intensīvus demonstrāciju grafikus. Aktivitātes augstākais punkts iekrita augustā.
Super vasara!
„Augusta vidū mēs knapi spējām izvadāt visus klientus pa objektiem. Manuprāt, tas daļēji bija saistīts ar Maskavas apkārtnē trakojošajiem ugunsgrēkiem. Cilvēki pagarināja vīzas, analizēja stāvokli Krievijas galvaspilsēta un citos mūsu austrumu kaimiņa reģionos un atklāja aizvien jaunus un jaunus argumentus par labu nekustamā īpašuma iegādei Latvijā vispār un konkrēti Jūrmalā,” uzskata kompānijas „Vigvam” īpašnieks Aleksejs Jeļins. Savus lēmumus viesi, protams, pieņēma, jau ņemot vērā kopējo pozitīvo iespaidu par Latviju un perspektīvas, ko paver termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanas iespēja.
„Jūrmalas festivālu un konkursu periods tradicionāli nav pats aktīvākais nekustamo īpašumu iegādes laiks. Cilvēki uz to pašu „Jauno vilni” brauc atpūsties un satikt draugus. Viņiem tad parasti nav laika pētīt Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus piedāvājumu. Savu interesi, ja tāda radīsies, viņi realizēs laikposmā no augustā līdz oktobrim,” – ir pārliecināts kompānijas „Jurmala Real Estate” valdes priekšsēdētājs Igors Daņiļevičs un piebilst, „izvērtējot aizvadīto vasaru, var teikt, ka tā izskatās visai pievilcīgi gan no objektu demonstrāciju, gan darījumu viedokļa. Demonstrāciju, protams, bija daudz vairāk nekā pašu darījumu.”
Analoģiska situācija bija vērojama arī Rīgas centra prestižajos rajonos. „Pa īstam uzrotīt piedurknes mums vajadzēja tieši vasaras pēdējā mēnesī. Bijām pārsteigti par to, ka lielākā daļa mūsu Krievijas klientu vēlējās pirkt mājokli Latvijā, mērķējot tieši uz termiņuzturēšanās atļauju. Ir pieņemts uzskatīt, ka ievērojamai daļai Krievijas bagāto iedzīvotāju jau ir nekustamie īpašumi ārzemēs. Taču tie klienti, kuri bija atnākuši pie mums, apsvēra savu pirmo pirkumu. Un izvēli viņi ir gatavi izdarīt tieši Latvijā," par saviem novērojumiem stāsta kompānijas „Ober Haus” Vecrīgas biroja vadītājs Aleksandrs Sviridovs.
Attīstītāju kompānijas „Interhaus” Tirdzniecības nodaļa tirgo veselas trīs Jūrmalas jaunbūves, kas atrodas kūrorta piekrastes pirmajā līnijā vai tās tuvumā – par elitāriem pozicionētos projektus „Jūrmalas vilnis”, Jūras pils” un „Dzintara rezidence”. „Supervasara!” – tā šī gada vasaru novērtēja „Interhaus” tirdzniecības menedžere Kristīna Volka. Pēc viņas vārdiem, kompānijai ir izdevies noslēgt 12 apartamentu pārdošanas darījumus par cenu no 2700 līdz 3700 eiro/m². Un tas – ar pelēko apdari. „Varu teikt, ka vēl gada sākumā tādu cenu nebija. Tās paaugstināt ļāva lielais pieprasījums," atzīst Kristīna Volka. Pirms trim gadiem ekspluatācijā nodotajā „Jūras pilī” attīstītajam izdevās pilnība pārdot visu viņa rīcībā esošo primāro fondu. Tagad šajā projektā esošie dzīvokļi tiek piedāvāti tikai sekundārajā mājokļu tirgū.
Būsim pozitīvisti!
Šeit vietā atzīmēt, ka šovasar tādi panākumi kā kompānijai „Interhaus” ir bijuši tikai nedaudziem no kataloga „m²” un portāla varianti.lv korespondenta sarunas partneriem un arī no nedaudziem no Latvijas mākleru pārstāvjiem kopumā Pat desmit sekmīgi darījumi Jūrmalā, Vecrīgā un Rīgas Klusajā centrā vienai kompānijai tiek atzīti par lielisku rezultātu. Starp citu, tas gan nav pretrunā visai optimistiskajam noskaņojumam, kas tagad sācis parādīties Latvijas mākleru vidū. Vienkārši - viņi salīdzināja situāciju ar 2009. gadu, kad Latvijas prestižo mājokļu tirgū nenotika praktiski nekas. Tātad, - pozitīvais ir sācis virzīties! Turklāt cerības vieš arī daudzās demonstrācijas, kuru efektivitāti varēs novērtēt gan tikai pēc diviem trim mēnešiem. Svarīgi ir arī tas, ka pirmo reizi pēc ilgiem gadiem Rīgā un Jūrmalā sāk parādīties jaunas sejas no NVS valstīm, kas tikai tagad sāk sevi atklāt Latviju.
Tomēr, lai arī aizvadītajā vasarā Latvijas elitāro mājokļu tirgū galvenokārt dominēja pircēji no Krievijas, interesentu vidū bija arī citu valstu pārstāvji. Iespēja iegūt termiņuzturēšanās atļauju ir pievilcīga arī Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un Uzbekistānas pilsoņiem. Tirgus piedāvājumu pētīja pat savstarpējo nesaskaņu plosītās Kirgizstānas pārstāvji. Par vairākiem namīpašumiem, kuriem bija noteikta zema cena, interesējās vairāku Skandināvijas fondu pārstāvji. Savukārt vietējo pircēju strautiņš ir izsīcis pilnībā: lielākajai daļai Latvijas turīgo iedzīvotāju Jūrmalas, Vecrīgas un Rīgas Klusā centra objektu cenas jau sen vairs nav pa kabatai. Tie, kuri var atļauties dzīvot šajos rajonos, jau tur dzīvo, bet, lūk, jauns vietējo iedzīvotāju slānis, kas būtu uzlabojis savu labklājību, nekādi nav ieraugāms. Iespējams, ka tāds tomēr ir un cilvēki vienkārši kaut ko gaida. Tikai ko? Cenas taču aug.
Iemesls cenu kāpumam
Šķietami absurdajai situācijai, kad uz salīdzinoši nelielā darījumu skaita fona paaugstinās Jūrmalas un Rīgas centra elitāro nekustamo īpašumu cenas, ir divi galvenie iemesli – pārdevēju apetīte ir kļuvusi lielāka un pietrūkst kvalitatīvu piedāvājumu.
Tirgus bija sācis jau mosties 2010. gada pavasarī, un pirmie tajā parādījās pircēji no Krievijas. Viņu interese bija pieaugusi, iesākās runas par uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret investīcijām nekustamo īpašumu tirgū, bet Latvijas plašsaziņas līdzekļi tiražēja domu: KRIEVI IZPĒRK JŪRMALU! Tā tad arī atrada dzirdīgas ausis, un pārdevēji, nezinot, kāda ir patiesā situācija, sāka iedzīvojās fantāzijās un paaugstināja cenas. „Bieži vien pircēji un pārdevēji bija tik tālu viens no otra, ka darījuma noslēgšana kļuva nereāla. Šovasar pirkšanas pārdošanas līgumi tika noslēgti tad, kad pārdevēji simtprocentīgi gribēja savu objektu pārdot, bet pircēji – to nopirkt!” paskaidro „Jurmala Real Estate” pārstāvis.
Par ko vispirms taujāja krievi, kazahi vai ukraiņi? Visi mākleri, ar kuriem mums izdevās aprunāties, minēja visai līdzīgas viesu prasības. Ja tās bija mājas Jūrmalā, tad runa bija par aptuveni 300 000 eiro. Tai bija jābūt 100–200 m² mājiņai jūras pusē ar trim guļamistabām un diviem sanitārtehniskajiem mezgliem.
Meklējot dzīvokli jaunajos kūrorta projektos, lielākā daļa pircēju orientējas uz 150–200 tūkstošiem eiro. Taču bija arī tādi interesenti, kas meklēja budžeta dzīvokļus par 60–90 tūkst. eiro. „Viena lieta ir skatīties, bet pavisam cita – pirkt budžeta variantu,” paskaidroja Aleksejs Jeļins. „Bija klients, kas izteica velmi nopirkt dzīvokli padomju perioda 103. sērijas mājā Bulduros par 90 000 eiro. Dzīvokļa remonts bija vienkārši šiks. Taču, izejot kāpņu laukumiņā, nāsīs cirtās skābētu kāpostu smaka – kaimiņi gatavoja krājumus ziemai. „Jā-ā! Sen tādā vietā nebiju dzīvojis, un, šķiet, vairs arī negribu!”, – noteica potenciālais pircējs.
Pēc Aleksandra Sviridova vārdiem, Vecrīgā un Rīgas centrā galvenokārt tika meklēti objekti 150–200 tūkst. eiro robežās. Taču arī šeit interesantu piedāvājumu nebija nemaz tik daudz. Pēc „Ober Haus” speciālista domam, tādu ir 40-50. Lieta tā, ka ārzemnieki par savu naudu pretī vēlas saņemt aptuveni 100 m² lielu dzīvokli pilnība rekonstruētā mājā ar tīru kāpņu telpu. Un vēlams arī, lai būtu stāvvieta automašīnai. Taču Latvijas galvaspilsētas centrā ir labi ja desmits tādu māju. Un arī to cenas tagad vairs nav tādas, kādas tas bija pagājušajā rudenī.
„Ja pagājušā gada vasarā, kad tirgus bija savā zemākajā punktā, dzīvokli rekonstruētā mājā varēja nopirkt par 1300–1400 eiro/m², tad tagad diez vai atradīsiet ko lētāku par 2000 eiro/m². Rīgas pievilcīgākajos dzīvojamos projektos runa ir par 3000 eiro/m² un vairāk,” ar situāciju turpina iepazīstināt Aleksandrs Sviridovs. „Pārdevēji ir kļuvuši ļoti nepiekāpīgi. 10-15% atlaides vietā (200 tūkst. eiro vērta dzīvokļa gadījumā tie ir 10-30 tūkst. eiro), ko lūdz pircēji, viņi ir ar mieru piekrist uz simboliskiem diviem līdz pieciem tūkstošiem eiro, un klienti tādēļ ļoti bieži atsakās no pirkuma. Ka jau minēju, stāvoklis ar labiem piedāvājumiem ir tāds, ka pēc diviem trim mēnešiem mākleriem vairs nebūs ko tirgot.
„Jūrmalā būs labi ja pustūkstotis ievērības cienīgu objektu. Mums tas ir daudz, taču ja paraugāmies uz potenciālo pircēju plūsmu no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Vidusāzijas valstīm, tad tas nav nemaz tik daudz. Tātad tik zemas cenas, kādas tās bija pagājušajā gadā, vajadzēs gaidīt ļoti ilgi,” optimismam kripatiņu pievieno Aleksejs Jeļins.
P.S.
Apkopojot sarunas ar Latvijas nekustamo īpašumu mākleriem, kas specializējas tirdzniecībā ar Jūrmalas, Vecrīgas un Rīgas Klusā centra elites klases nekustamiem īpašumiem, var droši teikt, ka nekādi reālu darījumu tūkstoši ar pircējiem no Krievijas un citām NVS valstīm Latvijā nav gaidāmi. Runa drīzāk varētu būt par dažiem simtiem darījumu, daļa no kuriem jau ir noformēšanas stadijā. Taču šis Latvijas nekustamo īpašumu tirgus segments ir tik mazs, ka to ietekmē pat daži desmiti darījumu, ko apstiprina vērojamā cenu paaugstināšanās.
Iespraudums
Aleksejs Jeļins, kompānijas „Vigvam” īpašnieks:
- Agrāk skeptiķi, lamājot Jūrmalas nekustamo īpašumu cenas, sacīja, ka Spānijā villas un dzīvokļi ir lētāki. Un krieviem tur pirkt esot izdevīgāk. Nekā tamlīdzīga! Nu, labi, sapirkās viņi tur mājas un saprata, ka, izņemot sēdēšanu mājā un peldēšanos jūrā, nekā cita tur nav ko darīt. Un karstums arī ir ne pa jokam. Jūrmalā vasarā notiek ļoti daudz pasākumu. Šeit ir interesantāk un arī valodas ziņā komfortablāk.
Igors Daņiļevičs, kompānijas „Jurmala Real Estate” valdes loceklis:
- Ļoti stipri ir samazinājies pircēju no Latvijas pieprasījums pēc Jūrmalas nekustamajiem īpašumiem. Pircēji no austrumu kaimiņvalstīm, salīdzinot ar mūsējiem, ir daudz maksātspējīgāki. Paši darījumi ar nekustamiem īpašumiem ir kļuvuši ilgāki. Tādēļ daudzus darījumus, sarunas par kuriem notika vasarā, Zemesgrāmatā mēs ieraudzīsim septembrī vai novembrī.
Aleksandrs Sviridovs, kompānijas „Ober Haus” filiāles vadītājs:
- Šodien interesantu piedāvājumu Vecrīgā un Rīgas Klusajā centrā ir daudz mazāk nekā pieprasījumu. Nevaru iedomāties, kas notiks, ja izsīks pircēju no ārzemēm plūsma. Vietējie pircēji tikpat kā neko nepērk. Vai pusi gada nāk un skatās un cenšas panākt, ka būs kaut kādas nereāli zemas cenas.
Kristīna Volka, kompānijas „Interhaus” pārdošanu menedžere:
- Mūsu uzņēmumam pārdošanu apjoms, salīdzinot ar pagājušo vasaru, ir palielinājies par 70%. Galvenokārt tas ir noticis, pateicoties pircējiem no Krievijas. Cilvēki brauc, jau zinot, ko vēlas, un tādēļ rezultatīva ir katra trešā demonstrācija.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1707