Bankas līdz šim atsavinājušas dažus desmitus īpašumu
Bankas līdz šim atsavinājušas dažus desmitus īpašumu
Ella Valtmane, [email protected]
13.10.2009
Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, iedzīvotājiem maciņš kļūst plānāks un kredītu atmaksāšana kļūst sarežģītāka. Ilgāku laiku neatmaksājot bankai hipotekāro kredītu, kredīta ņēmējs sliktākajā gadījumā var riskēt ar sava īpašuma zaudēšanu.
Līdz šim bankas kredītņēmējiem, kuri nemaksā kredītu, ir atņēmušas vairākus desmitus īpašumu, liecina portāla «Apollo» veiktā banku aptauja.
«Nordea bankas» Sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Stuķēna portālam «Apollo» klāsta, ka problēmas ar mājokļu kredītiem, kas ilgstoši netiek laicīgi maksāti (tas ir virs 90 dienām) bankā risina stingri, saskaņā ar aizdevuma līgumu un vispārpieņemto praksi. Tas nozīmē – ja klients nemaksā par kredītu vairāk kā 90 dienas un nereaģē uz bankas aicinājumu meklēt kopīgus risinājumus, tad tiesvedības process tiek uzsākts samērā ātri.
Stuķēna gan norāda, ka bankas galvenais mērķis ir nerealizēt kredīta nodrošinājumu – tas ir pēdējais līdzeklis, kad visas pārējās iespējas ir izsmeltas. Šobrīd «Nordea» ir daži desmiti gadījumu, taču kad kredītņēmējam ir pārņemts īpašums. Konkrētu skaitli banka nenosauc, vien min, ka tas ir zem simta.
Taču kopumā bankai ir aptuveni 500 klientu, kam ir kavējumi vairāk par 90 dienām.
«Nevar noliegt, ka līguma laušana bieži vien kalpo klientam kā brīdinājums par to, cik patiesībā situācija ir nopietna. Daudzi klienti «attopas» tikai šajā, it kā pēdējā brīdī un intensīvi uzsāk situācijas risināšanu. Arī tādos gadījumos banka ir pretimnākoša – daļa no lauztajiem līgumiem tiek atjaunoti. Tomēr klients ir lieki zaudējis naudu – soda nauda par kavētajiem maksājumiem, iespējams jau ir uzsākts tiesas process, kura izdevumus jāsedz vainīgajai puse, un citi maksājumi,» stāsta bankas pārstāve.
SEB bankas pārstāve Agnese Strazda informē, ka banka līdz šim ir pārņēmusi aptuveni 70 nekustamos īpašumus no cilvēkiem, kuri laicīgi nemaksā kredītu. Pārsvarā tie ir zemes gabali un neapdzīvotas mājas.
Viņa skaidro, ka vērtīgākos īpašumus banka izmanto gadījumiem, kad kāds no kredītņēmējiem nonāk situācijā, kad nevar uzturēt esošo mājokli, apzinās, ka to nevarēs izdarīt nākotnē, un kopā ar banku vienojas par ķīlas realizāciju. Savukārt banka no savas puses nodrošina iespēju izmantot mazāku dzīvokli, kas ir bankas īpašumā un klients to var īrēt.
Savukārt «Swedbank» pārstāve Kristīne Jakubovska nevarēja nosaukt konkrētus statistikas datus par atsavinātajiem īpašumiem, norādot, ka atsavināšana hipotekāro kredītu gadījumā tas ir pats pēdējais solis, ja nav iespējami citi risinājumi.
«Mūsu prioritāte vienmēr ir bijusi atbalsts ģimenēm ar vienīgo mājokli. Ja runa ir par tiem kredītņēmējiem, kas ir ņēmuši kredītu sava mājokļa iegādei vai remontam, kas ir godprātīgi un gatavi sadarboties ar banku, tad šajos gadījumos bankas uzņemas līdzatbildību, ir pretimnākošas un vienojas ar klientiem par kādu no risinājumiem,» portālam «Apollo» norādīja Jakubovska.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/182146
